European Central Bank - eurosystem
European Central Bank - eurosystem
Search
Meklēšanas opcijas
Sākums Medijiem Noderīga informācija Pētījumi un publikācijas Statistika Monetārā politika Euro Maksājumi un tirgi Karjera
Ierosinājumi
Šķirošanas kritērijs

Bieži uzdotie jautājumi par digitālo euro

Aktualizēts 30.10.2025.

Digitālā euro mērķis un priekšrocības

Īstenošana un funkcionalitāte

Panāktais progress un ieinteresētās personas

Ietekme un apsvērumi

1. Kāpēc Eiropai nepieciešams digitālais euro?

Pasaulē, kur digitālie maksājumi strauji kļūst par normu, skaidrās naudas izmantošana sarūk un krasi paātrinās pāreja uz iepirkšanos tiešsaistē. Digitālais euro būtu digitāls skaidrās naudas veids, kas patērētājiem nodrošinātu piekļuvi centrālās bankas naudai digitālā formā, papildinot banknotes un monētas.

Digitālais euro atvieglotu cilvēku dzīvi, nodrošinot kaut ko tādu, kas pašlaik nepastāv – digitālu maksāšanas līdzekli, kas tiek plaši pieņemts visā eurozonā, veicot maksājumus veikalos, internetā vai starp personām. Digitālais euro, tāpat kā skaidrā nauda, būtu pieejams bez maksas, veicot vai saņemot maksājumus, un tam būtu likumīga maksāšanas līdzekļa statuss.

Turklāt digitālais euro saglabātu eurozonas monetāro suverenitāti, uzlabojot visas Eiropas maksājumu ekosistēmas efektivitāti, veicinot inovācijas un palielinot tās noturību pret kiberuzbrukumiem vai tehniskiem traucējumiem.

Sīkāka informācija par to, kāpēc nepieciešams digitālais euro.

2. Kā digitālais euro varētu veicināt Eiropas stratēģisko autonomiju?

Digitālais euro nodrošinātu Eiropas mēroga maksājumu risinājumu, kas būtu pieejams visā eurozonā, būtu Eiropas pārvaldībā un to nodrošinātu Eiropas pakalpojumu sniedzēji.

Digitālie maksājumi eurozonā joprojām ir sadrumstaloti un atšķiras atkarībā no tā, kurā valstī un kādā veidā tie tiek izmantoti. Vairāk nekā pusē visu eurozonas valstu tirgu nav nacionālo digitālo maksājumu risinājumu maksājumiem veikalos, un esošie risinājumi galvenokārt attiecas tikai uz valstu iekšējiem tirgiem un konkrētiem izmantošanas gadījumiem. Tas nozīmē, ka patērētājiem jāpaļaujas uz nelielu skaitu uzņēmumu ārpus Eiropas, kas dominē tirgū. Digitālais euro palīdzētu samazināt Eiropas atkarību no ārpus Eiropas esošiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem un piedāvātu cilvēkiem izvēli izmantot Eiropas risinājumus.

Izmantojot atvērtos standartus un nodrošinot digitālo maksājumu publisko infrastruktūru, digitālais euro varētu palīdzēt pakalpojumu sniedzējiem viegli izvērst Eiropas mēroga risinājumus, tādējādi padarot Eiropas maksājumu vidi konkurētspējīgāku un inovatīvāku.

Kopumā digitālais euro varētu padarīt Eiropu par pasaules līderi digitālo finanšu jomā, kur inovācijas kalpo sabiedrībai.

3. Kāpēc iedzīvotāji vēlētos izmantot digitālo euro?

Digitālais euro būtu ikvienai situācijai paredzēts maksājumu risinājums, ko varētu izmantot vienmēr visā eurozonā, – tāpat kā skaidrā nauda, bet gatavs digitālajam laikmetam. Tas būtu digitāls maksāšanas līdzeklis, kas tiktu visur pieņemts un ko patērētāji bez maksas varētu izmantot, veicot maksājumus veikalos, internetā vai starp personām. Tas dotu cilvēkiem iespēju maksāt digitāli, vienlaikus izmantojot valsts izlaistu maksāšanas līdzekli. Un tas būtu pieejams gan tiešsaistē, gan bezsaistē.

Digitālais euro tiktu veidots tā, lai nodrošinātu visaugstāko drošības un privātuma līmeni saskaņā ar stingrajiem standartiem, ko nosaka Eiropas Savienība, kas ieviesusi visstingrākos drošības un privātuma likumus pasaulē.

Eurosistēma neidentificētu personas uz veikto maksājumu pamata. Turklāt, veicot maksājumus ar digitālo euro bezsaistē, personīgie darījuma dati būtu zināmi tikai maksātājam un maksājuma saņēmējam.

Digitālais euro būtu drošs un kā sabiedriskais labums garantētu visiem patērētājiem piekļuvi neatkarīgi no viņu dzīvesvietas vai digitālo vai finanšu prasmju līmeņa. Digitālais euro apmierinātu arī tādu cilvēku vajadzības kā personas ar invaliditāti un personas, kam nav piekļuves bankas kontam, nodrošinot, ka neviens netiek atstāts novārtā.

Lai nodrošinātu digitālā euro izmantojamību un pieejamību visā eurozonā, Eiropas Komisijas sagatavotais digitālā euro regulas priekšlikums nosaka, ka ikvienam tirdzniecības uzņēmumam, kurš pieņem digitālos maksājumus, tas obligāti jāpieņem un bankām tas obligāti jāizplata klientiem.

4. Vai digitālais euro aizstātu skaidro naudu?

Nē. Digitālais euro skaidro naudu papildinātu, nevis to aizstātu. Digitālais euro pastāvētu līdztekus skaidrajai naudai, apmierinot klientu augošo pieprasījumu pēc ātriem un drošiem digitālajiem maksājumiem. Skaidrā nauda joprojām būtu likumīgs maksāšanas līdzeklis, un tā pastāvētu līdztekus digitālajam euro un jebkādiem privātajiem elektroniskajiem maksāšanas līdzekļiem, kas pašlaik tiek izmantoti.

Šobrīd īstenotā jaunā euro banknošu dizaina izstrāde ar uzlabotiem pretviltošanas elementiem pierāda, ka ECB apņēmusies nodrošināt skaidrās naudas nākotni. ECB atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas vienotās valūtas paketi, kas saglabā iedzīvotāju izvēles brīvību starp skaidro naudu un digitālo euro, veicot maksājumus ar centrālās bankas naudu.

Uzziniet vairāk par Eurosistēmas skaidrās naudas stratēģiju un banknošu jaunā dizaina izstrādes procesu nākotnes banknotēm veltītajā lapā ECB interneta vietnē.

5. Kādu labumu digitālais euro sniegtu tirdzniecības uzņēmumiem?

Digitālais euro būtu visas Eiropas mēroga risinājums, kas ļautu tirdzniecības uzņēmumiem tirgot preces un pakalpojumus klientiem visā Eiropā, nodrošinot raitu un netraucētu maksājumu veikšanu. Tas samazinātu atkarību no ārpus Eiropas esošiem maksājumu risinājumiem, piedāvājot Eiropas alternatīvu, dodot tirdzniecības uzņēmumiem lielākas iespējas vienoties par nosacījumiem ar maksājumu risinājumu piedāvātājiem, tādējādi samazinot savas izmaksas.

Izstrādājot digitālo euro, ECB cieši sadarbojas ar tirdzniecības uzņēmumiem un to pārstāvjiem. Digitālā euro izstrādē ņemti vērā tirdzniecības uzņēmumiem būtiski aspekti, piemēram, netraucēta integrācija esošajās pārbaudes sistēmās, viegla izmantošana un maksājumu noturība. Digitālais euro arī ļautu tirdzniecības uzņēmumiem nekavējoties bez papildu izmaksām saņemt maksājumus pat vietās bez interneta pieslēguma.

Uzziniet vairāk par mūsu sadarbību ar tirdzniecības uzņēmumiem ziņojumā par digitālā euro iederību maksājumu ekosistēmā un lietotāju pētījumā, kas aptvēra mazos tirdzniecības uzņēmumus.

6. Kādu labumu digitālais euro piedāvātu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem?

Uzraudzītajiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, bankām, būtu svarīga loma digitālā euro izplatīšanā. Tie darbotos kā privātpersonu, tirgotāju un uzņēmumu galvenais kontaktpunkts visos ar digitālo euro saistītajos jautājumos un sniegtu visus galalietotāju pakalpojumus.

Digitālais euro varētu arī piedāvāt maksājumu pakalpojumu sniedzējiem papildu uzņēmējdarbības iespējas, nodrošinot tiem tūlītēju tvērumu visā eurozonā.

ECB inovācijas platforma parādīja digitālā euro potenciālu apvienot Eiropas maksājumu tirgu un radīt jaunus uzņēmējdarbības modeļus, izmantojot saskaņotus standartus, kā arī atbalstīt tehnoloģiju attīstību nākotnē. ECB izmanto inovācijas platformas konstatējumus turpmākajā digitālā euro attīstībā.

Tādējādi digitālais euro varētu kalpot par platformu, kurā maksājumu pakalpojumu sniedzēji varētu attīstīt pievienotās vērtības pakalpojumus (piemēram, nosacījuma maksājumus vai lojalitātes programmas).

Turklāt Eiropas Komisijas digitālā euro regulas priekšlikumā pašlaik paredzētais digitālā euro kompensācijas modelis nodrošina maksājumu pakalpojumu sniedzējiem līdzīgus ekonomiskos stimulus kā citi digitālie maksāšanas līdzekļi.

Uzziniet vairāk par mūsu sadarbību ar maksājumu pakalpojumu sniedzējiem ziņojumā par digitālā euro iederību maksājumu ekosistēmā.

7. Kā darbotos digitālais euro?

Digitālais euro ļautu iedzīvotājiem veikt drošus zibmaksājumus klātienes un interneta veikalos, kā arī starp personām, neatkarīgi no tā, kurā eurozonas valstī atrastos šīs personas vai kuru maksājumu pakalpojumu sniedzēju tās izmantotu.

Pirmais solis būtu savā bankā vai pasta nodaļā vai pie cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja izveidot digitālā euro maku.

Kad digitālā euro maks izveidots, jūs varēsiet tajā ieskaitīt naudu, izmantojot piesaistītu bankas kontu vai veicot skaidrās naudas iemaksu. Pēc tam jūs varētu veikt maksājumus no digitālā euro maka, piemēram, izmantojot tālruni vai viedkarti.

Digitālā euro maksājumi vienmēr būtu droši un ātri – vienalga, vai tie tiktu veikti klātienē veikalā, interneta veikalā vai starp personām.

Digitālais euro piedāvātu gan tiešsaistes, gan bezsaistes funkcionalitāti, proti, to varētu izmantot pat vāja interneta savienojuma vai bezsaistes apstākļos. Turklāt, veicot digitālā euro maksājumus bezsaistē, personīgie darījuma dati būtu zināmi tikai maksātājam un maksājuma saņēmējam, nodrošinot skaidrajai naudai atbilstošu privātuma līmeni.

Sīkāka informācija par to, kā darbotos digitālais euro.

8. Kas varētu izmantot digitālo euro?

Kā norādīts Eiropas Komisijas iesniegtajā digitālā euro regulas priekšlikumā, digitālais euro būtu pieejams cilvēkiem, uzņēmumiem un valsts iestādēm, kas uz laiku vai pastāvīgi dzīvo vai veic uzņēmējdarbību kādā eurozonas dalībvalstī.

Piekļuve digitālajam euro varētu būt arī cilvēkiem, kas ceļo uz eurozonu personiskos vai profesionālos nolūkos.

Turklāt cilvēki, kas dzīvo, un uzņēmumi un valsts iestādes, kas atrodas vai veic uzņēmējdarbību ārpus eurozonas, varētu piekļūt digitālajam euro, atverot digitālā euro kontus pie maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kuri veic uzņēmējdarbību vai darbojas valstī, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts vai trešā valsts, saskaņā ar iepriekšēju vienošanos starp ES un attiecīgo trešo valsti un/vai vienošanos, kas noslēgta starp Eiropas Centrālo banku un nacionālo centrālo banku ārpus eurozonas esošā dalībvalstī vai trešajā valstī.

9. Cik privāts būtu digitālais euro?

Privātums ir viens no svarīgākajiem digitālā euro izstrādes elementiem.

Digitālais euro izstrādāts tā, lai to varētu izmantot bezsaistē, kas nodrošinātu lietotājiem skaidrajai naudai atbilstošu privātuma līmeni gan personu savstarpējiem maksājumiem, gan maksājumiem veikalos. Veicot bezsaistes maksājumus, tikai maksātājs un maksājuma saņēmējs zinātu veikto maksājumu personīgos darījumu datus. Maksājumu pakalpojumu sniedzējs veiktu nelegāli iegūtu naudas līdzekļu legalizācijas pārbaudes ieskaitīšanas vai izskaitīšanas procesa laikā, tāpat kā tas pašlaik notiek skaidras naudas izņemšanas un noguldīšanas gadījumā.

Tiešsaistes darījumu gadījumā Eurosistēma neidentificētu lietotājus, kas veic vai saņem maksājumus, tādējādi aizsargājot viņu personas datus, bet maksājumu pakalpojumu sniedzēji spētu identificēt lietotājus, lai nodrošinātu atbilstību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas noteikumiem.

Tādējādi Eurosistēma ne tiešsaistes, ne bezsaistes darījumiem nespētu tieši sasaistīt digitālā euro darījumus ar konkrētām personām.

Digitālo euro reglamentētu ES regulas, kuru mērķis ir līdzsvarot privātumu un drošību. Šī pieeja nodrošina stingru aizsardzību pret nelikumīgām darbībām, vienlaikus aizsargājot personas privātumu.

Uzziniet vairāk par digitālo euro un privātumu.

10. Kā ECB nodrošinātu, lai digitālais euro būtu iekļaujošs un pieejams?

Digitālais euro būtu sabiedriskais labums, tāpat kā pašlaik banknotes un monētas, taču digitālā formā. Izstrādājot digitālo euro un digitālā euro lietotni, ECB vadmotīvs ir iekļautība, lai nodrošinātu, ka lietotāji jebkuros apstākļos var veikt maksājumus. Digitālā euro lietotne atbilstu Eiropas Pieejamības aktam, galveno uzmanību pievēršot kognitīvajai pieejamībai, lai nodrošinātu, ka ikviens var ātri apgūt tās lietošanu.

Vadoties no informācijas, kas iegūta no lietotāju pētījumiem, kā arī mijiedarbībā ar pilsonisko sabiedrību un patērētāju aizstāvības organizācijām, digitālā euro dizainā ņemtas vērā neaizsargāto patērētāju vajadzības. Organizācijas uzsvēra vispārēji pieejama risinājuma, intuitīva dizaina un klātienes atbalsta nozīmīgumu. Brīva piekļuve digitālā euro pamatpakalpojumiem būtu pieejama arī cilvēkiem bez bankas konta, likvidējot digitālās atstumtības plaisu, ar ko saskaras personas, kurām nav noteiktas dzīvesvietas, vai starptautiskās aizsardzības saņēmēji.

Eiropas Komisijas sagatavotais digitālā euro regulas priekšlikums nosaka, ka bankām, kas izplata digitālo euro, pēc klientu pieprasījuma būtu bez maksas jānodrošina digitālā euro maksājumu pamatpakalpojumi.

Digitālais euro tiktu veidots tā, lai tas atbilstu ikviena vajadzībām, neatstājot nevienu novārtā.

11. Kā ECB nodrošinātu, lai digitālā euro maksājumi visā eurozonā darbotos vienādi?

Par digitālā euro izplatīšanu eurozonā būtu atbildīgi uzraudzītie maksājumu pakalpojumu sniedzēji, piemēram, eurozonas bankas. Lai nodrošinātu digitālā euro shēmas saskaņotu īstenošanu visā eurozonā, Eurosistēma izstrādā digitālā euro shēmas noteikumu kopumu kopīgā un iteratīvā procesā ar tirgus dalībniekiem. Noteikumu kopums ieviestu vienotu noteikumu, standartu un procedūru kopumu, lai nodrošinātu konsekventus digitālā euro pamatpakalpojumus visā eurozonā, nodrošinot nemainīgu lietotāju pieredzi neatkarīgi no dalībvalsts, kurā tie atrodas, vai iesaistītā maksājumu pakalpojumu sniedzēja, kā tas ir pašlaik skaidrās naudas gadījumā.

12. Vai digitālais euro būtu alternatīva valūta Eurosistēmā?

Nē. Tāpat kā banknotes un monētas nav alternatīvas valūtas, bet gan dažādi vienas un tās pašas valūtas veidi, digitālais euro būtu vēl viens euro norēķinu veids. Digitālais euro būtu risinājums apstākļos, kad iedzīvotāji un uzņēmumi arvien vairāk dod priekšroku digitālajiem maksājumiem.

Uzziniet vairāk par to, kādiem maksāšanas līdzekļiem cilvēki dod priekšroku pētījumā par patērētāju maksāšanas paradumiem eurozonā (SPACE).

13. Kāda būtu saikne starp zibmaksājumiem un digitālo euro?

Pašlaik, kad patērētāji veikalos veic bezskaidrās naudas maksājumus, tirgotāji nesaņem naudu nekavējoties. Digitālais euro mainītu šo situāciju – visi digitālā euro maksājumi būtu zibmaksājumi.

Digitālā euro vienotais noteikumu, standartu un procedūru kopums, kas tiek sagatavots, dotu iespēju turpmāk izstrādāt zibmaksājumu risinājumus, nodrošinot, ka tie sasniedz visas eurozonas valstis. Tas mazinātu Eiropas atkarību no neliela skaita privātu uzņēmumu ārpus Eiropas, kuri pašlaik dominē maksājumu nozarē.

14. Kā darbotos digitālā euro tehniskā arhitektūra un vai tā pamatā būtu sadalītās virsgrāmatas tehnoloģija, piemēram, blokķēde?

Digitālais euro darbotos centralizētā norēķinu platformā, un Eurosistēma reģistrētu un pārbaudītu visus norēķinus un turējumus. Ir svarīgi, lai digitālais euro, kas ir Eurosistēmas tiešās saistības, cilvēku makos būtu drošs, saglabājot uzticēšanos gan euro, gan Eurosistēmai.

Digitālā euro pamatā nav sadalītās virsgrāmatas tehnoloģija, bet tas izmanto sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas galvenos dizaina principus, lai vairotu noturību un efektivitāti un uzlabotu sistēmas vispārējo veiktspēju un uzticamību.

Digitālā euro noturīgā tehniskā arhitektūra balstītos uz vispāratzītiem standartiem. Vairāku reģionu struktūra, kurā katrā reģionā atrodas vairāki serveri, kas ievērojami pārsniedz standarta dublēšanas modeļus, nodrošinās pakalpojumu nepārtrauktību jebkuros apstākļos.

15. Kādā posmā pašlaik atrodas digitālā euro projekta īstenošana?

Digitālā euro projekts virzās uz priekšu. Sagatavošanās posms, kas sākās 2023. gada novembrī un noslēdzās 2025. gada oktobrī, sekmēja tehnisko attīstību un mācīšanos, izmantojot eksperimentus. Šā darba pamatā bija izpētes posmā noteiktās dizaina izvēles un tehniskās prasības.

Pēc izpētes un sagatavošanās posma Eurosistēma pašlaik turpina progresēt tehniskā darba jomā, padziļinot tirgus iesaisti un turpinot atbalstīt likumdošanas procesu. Mūsu mērķis ir nodrošināt gatavību iespējamai digitālā euro emisijai 2029. gadā, pieņemot, ka 2026. gadā tiks pieņemta nepieciešamā regula par digitālā euro izveidi.

16. Kas piedalās digitālā euro projektā?

Eurosistēmas – ko veido ECB kopā ar eurozonas nacionālajām centrālajām bankām – mērķis ir nodrošināt, lai digitālais euro atbilstu lietotāju vajadzībām. Tāpēc Eurosistēma regulāri sadarbojas ar politikas veidotājiem, likumdevējiem, tirgus dalībniekiem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un sabiedrības locekļiem, kuri galu galā izmantos digitālo euro.

Šī sadarbība notiek dažādos kontekstos, piemēram, Euro neliela apjoma maksājumu padomē, kas apvieno ieinteresētās personas no visām Eiropas neliela apjoma maksājumu tirgus daļām, un Noteikumu kopuma izstrādes grupā, kurā darbojas publiskā un privātā sektora vadošie speciālisti ar pieredzi finanšu un maksājumu jomā (sk. 18. jautājumu).

ECB arī regulāri sadarbojas ar:

ECB regulāri piedalās Eurogrupas sanāksmēs ar eurozonas valstu finanšu ministriem un regulāri informē Eiropas Parlamenta Ekonomikas un monetāro lietu komiteju par jaunākajiem sasniegumiem saistībā ar digitālā euro projektu.

Lasiet vairāk par projekta pārvaldību un ieinteresēto personu iesaisti.

17. Kā šajā procesā iesaistīti Eiropas likumdevēji?

Eiropas Komisija 2023. gada 28. jūnijā nāca klajā ar vienotās valūtas paketi, kurā ietverti priekšlikumi skaidrās naudas izmantošanas atbalstam un iespējamai digitālā euro ietvara ieviešanai. ECB atzinīgi vērtē to, ka digitālā euro priekšlikumam pievienots priekšlikums stiprināt skaidrās naudas lomu, jo tie abi būtu likumīgi maksāšanas līdzekļi un centrālās bankas naudas veidi. Ierosinātās digitālā euro regulas mērķis ir nodrošināt, lai digitālais euro, kas varētu tikt ieviests nākotnē, sniegtu iedzīvotājiem un uzņēmumiem iespēju jebkurā eurozonas vietā veikt maksājumus digitāli, izmantojot plaši pieņemtu, lētu, drošu un noturīgu valsts izlaistas naudas veidu.

ECB sniedz atbalstu un tehnisko ieguldījumu likumdošanas procesā, kad vien tas nepieciešams. Eurosistēma veiks jebkāda veida nepieciešamos digitālā euro izstrādes pielāgojumus, ko varētu noteikt ar likumdošanu saistītie apsvērumi.

ECB Padome nepieņems lēmumu par digitālā euro emisiju, kamēr nebūs pieņemta regula par digitālā euro izveidi.

18. Kā tiek izstrādāts digitālā euro shēmas noteikumu kopums?

Eurosistēma izstrādā noteikumu kopuma projektu ciešā sadarbībā ar Eiropas neliela apjoma maksājumu tirgus pārstāvjiem Noteikumu kopuma izstrādes grupas ietvaros.

Noteikumu kopuma izstrādes grupa, kuras sastāvā ir Eiropas asociāciju, kas pārstāv gan piedāvājuma, gan pieprasījuma pusi Eiropas neliela apjoma maksājumu tirgū, augstākā līmeņa pārstāvji, strādā, pamatojoties uz ECB Padomes jau apstiprinātajiem digitālā euro izstrādes elementiem.

Noteikumu kopuma izstrādes grupā izveidotas īpašas darba plūsmas darbam pie atsevišķām sadaļām, kurās nepieciešamas konkrētas speciālās zināšanas.

2025. gada jūnijā Noteikumu kopuma izstrādes grupai tirgus apspriešanai tika iesniegts pārskatīts digitālā euro shēmas noteikumu kopuma starpposma projekts. Noteikumu kopuma projekts joprojām ir pietiekami elastīgs, lai ņemtu vērā visas turpmākās korekcijas, kas izriet no regulas par digitālā euro izveidi galīgās redakcijas, kad tā būs pieņemta.

Sīkāka informācija par digitālā euro shēmas noteikumu kopumu.

19. Vai digitālais euro būtu programmējama nauda?

Par programmējamu naudu dēvē tāda veida digitālo naudu, ko izmanto iepriekš noteiktam mērķim, piemēram, vaučeru, kam noteikti ierobežojumi attiecībā uz to, kur, kad vai ar kādu maksājuma saņēmēju to var izmantot.

Kā paredzēts arī Eiropas Komisijas digitālā euro regulas priekšlikumā, digitālais euro nekad nebūtu programmējama nauda, bet tas varētu sekmēt nosacījuma maksājumus (piemēram, ja klients veic pirkumu internetā un izvēlas iespēju maksāt pēc piegādes).

20. Vai par digitālā euro izmantošanu cilvēkiem būtu jāmaksā?

Digitālā euro kā sabiedriska labuma pamatfunkcijas individuāliem lietotājiem būtu izmantojamas bez maksas.

Bankas vai citi maksājumu pakalpojumu sniedzēji klientiem varētu piedāvāt digitālā euro papildu pakalpojumus par maksu. Šādi pievienotās vērtības pakalpojumi varētu vēl vairot digitālā euro pievilcību lietotājiem, piemēram, veicot nosacījuma maksājumus. Tie varētu ļaut klientiem drošāk iepirkties tiešsaistē, naudu pārskaitot tikai tad, kad preces piegāde ir apstiprināta, tādējādi samazinot krāpšanas risku un vienkāršojot naudas atmaksu.

21. Kā citas Eiropas mēroga maksājumu iniciatīvas saistītas ar digitālo euro?

ECB atbalsta Eiropas tirgus iniciatīvas, kas sniedzas pāri iekšzemes tirgu robežām.

Digitālajam euro būtu jāveicina iekšzemes un reģionālo shēmu izvēršana dažādiem izmantošanas gadījumiem un pāri robežām, sekmējot Eiropas privātā sektora risinājumu vieglāku, plašāku un efektīvāku pieņemšanu saskaņotu standartu rezultātā. Eiropas maksājumu pakalpojumu sniedzēji var izmantot šīs iespējas, galvenokārt palielinot ģeogrāfisko tvērumu un izmantošanas gadījumus, kas iepriekš netika apkalpoti.

Dizains paredz iespēju integrēt privātus risinājumus, piemēram, izmantojot maksājumu zīmolu koplietošanu fiziskajās kartēs un esošajos digitālajos makos. Abos gadījumos digitālais euro būtu alternatīva, kas nodrošinātu pilnīgu sasniedzamību visā Eiropā, vienlaikus saglabājot tirgus pieejamību vietējām vai reģionālajām shēmām gadījumos, kad tās tiek pieņemtas.

22. Vai maksājumu pakalpojumu sniedzēji saņemtu kompensāciju par digitālā euro izplatīšanu?

Eurosistēma piedāvā kompensācijas modeli, kas radītu taisnīgus ekonomiskos stimulus visām digitālā euro ekosistēmā iesaistītajām pusēm. Banku un citu maksājumu pakalpojumu sniedzēju kompensācijas modelis aptver digitālā euro izplatīšanas darbības izmaksas.

Tāpat kā pašlaik citu maksājumu sistēmu gadījumā, maksājumu pakalpojumu sniedzēji, kas izplata digitālo euro, par šiem pakalpojumiem varētu iekasēt maksu no tirdzniecības uzņēmumiem. Cenai, ko tirdzniecības uzņēmumi un maksājumu pakalpojumu sniedzēji varētu noteikt, tiktu piemērota maksimālā robeža, kā digitālā euro regulas priekšlikumā ierosinājusi Eiropas Komisija.

Tāpat, kā tas ir ar banknošu ražošanu un laišanu apgrozībā, Eurosistēma uzņemtos ar digitālā euro shēmas un infrastruktūras izveidi saistītās izmaksas. Turklāt Eurosistēma censtos maksājumu pakalpojumu sniedzējiem līdz minimumam samazināt papildu ieguldījumu izmaksas, pēc iespējas izmantojot jau esošās infrastruktūras.

23. Vai digitālais euro varētu apdraudēt finanšu stabilitāti, veicinot atsacīšanos no banku starpniecības?

Mūsu finanšu sistēma, kuras centrā ir banku sistēma, darbojas labi, un Eurosistēma vēlas saglabāt banku noteicošo lomu tautsaimniecības efektīvas kreditēšanas nodrošināšanā.

ECB, izstrādājot digitālo euro, izvēlējusies noteiktus risinājumus, lai līdz minimumam samazinātu jebkādus iespējamus draudus, ko tas varētu radīt finanšu sistēmai.

  • Lietotāji savos kontos varētu turēt tikai ierobežotu digitālā euro apjomu. Tas novērstu banku noguldījumu pārmērīgu aizplūšanu un palīdzētu saglabāt mūsu finanšu sistēmas stabilitāti pat krīzes laikā.
  • Sasaistot savu digitālo euro maku ar bankas kontu, lietotāji varētu veikt maksājumus, kas pārsniedz noteikto turējuma apjomu un nekavējoties segt jebkuru iztrūkumu, bez nepieciešamības iepriekš ieskaitīt līdzekļus savā digitālā euro makā (ar nosacījumu, ka saistītajā kontā pieejams pietiekams līdzekļu apjoms).
  • Līdzīgi kā par jūsu makā esošo skaidro naudu arī par digitālā euro turējumiem netiktu maksāti procenti.

Pēc pieprasījuma, kas tika izteikts juridisko apspriežu laikā, ECB sagatavoja tehnisko analīzi, lai novērtētu dažādu hipotētisko turējumu limitu potenciālo ietekmi. Šī analīze apstiprināja, ka digitālā euro izmantošana ikdienas maksājumiem nekaitēs finanšu stabilitātei un, ņemot vērā dažādos hipotētiskos turēšanas ierobežojumus līdz 3000 euro vienai personai, kurus likumdevēji bija lūguši pārbaudīt, digitālā euro ietekme nekaitēs finanšu stabilitātei eurozonā pat maz ticama un ārkārtīgi konservatīva krīzes scenārija gadījumā.

24. Vai digitālā euro ieviešanas rezultātā maksājumi Eiropā kļūtu jutīgāki pret kiberuzbrukumiem?

Digitālais euro – tāpat kā citas digitālās infrastruktūras – varētu kļūt par kiberuzbrukumu mērķi. Lai mazinātu šo risku, digitālā euro izstrāde balstītos uz modernām tehnoloģijām, lai radītu kibernoturīgu un nākotnes prasībām atbilstošu vidi. Izstrādājot kiberdrošības kontroles mehānismus, ECB izmanto saistībā ar citām tirgus infrastruktūrām pārbaudītu Eurosistēmas praksi, un regulāru plānveida testēšanu pret simulētiem uzbrukumiem.

25. Kā digitālais euro atšķirtos no stabilajām kriptomonētām un kriptoaktīviem?

Digitālais euro būtu centrālās bankas nauda, ko emitētu un garantētu Eurosistēma, kurā ietilpst Eiropas Centrālā banka un eurozonas nacionālās centrālās bankas. Tas tāpat kā euro banknotes un monētas būtu likumīgs maksāšanas līdzeklis, proti, ikviens to varētu izmantot maksājumiem. Kā centrālās bankas nauda un sabiedriskais labums tas būtu stabils un uzticams – jūs vienmēr varētu paļauties, ka viena digitālā euro vērtība ir viens euro.

Stabilās kriptomonētas emitē privāti uzņēmumi. Tām nav centrālās bankas vai valsts iestādes garantiju. To vērtība ir atkarīga no tā, cik labi uzņēmums pārvalda savas rezerves un finanses. To var ietekmēt faktori, kas ir ārpus šā uzņēmuma kontroles. Tas nozīmē, ka tās nav tik stabilas kā euro.

Tādu kriptoaktīvu kā Bitcoin vai Ether darbības princips arī ir atšķirīgs. Tos nenodrošina neviena iestāde, un tiem nav pamatā esošas vērtības. To cenas var strauji pieaugt un samazināties, un neviena organizācija neuzņemas atbildību, ja tie zaudē vērtību.

Sk. noderīgu informāciju "Kas ir Bitcoin?".

26. Kādas būtu digitālā euro projekta izmaksas Eurosistēmai?

Ieguldījumi digitālajā euro ir būtiski, lai nodrošinātu, ka mūsu valūta un maksājumu nozare digitālajā laikmetā joprojām atbilst mērķim.

Daži no digitālā euro komponentiem, piemēram, maksājumu norēķini, tiktu izstrādāti Eurosistēmas iekšienē. Attiecībā uz citiem, piemēram, bezsaistes pakalpojumu komponentu, esam noslēguši pamatnolīgumus ar ārējiem pakalpojumu sniedzējiem. Pamatnolīgumi neietver nekādus maksājumus un ietver aizsardzības pasākumus, kas ļauj pielāgot to darbības jomu atbilstīgi izmaiņām tiesību aktos.

Tiek lēsts, ka kopējās attīstības izmaksas, ko veido gan ārēji, gan iekšēji izstrādāti komponenti, būs 1.3 mljrd. euro, savukārt paredzams, ka gada darbības izmaksas būs aptuveni 320 milj. euro. Eurosistēma turpina sagatavošanās darbus, reaģējot uz eurozonas valstu vadītāju aicinājumiem pēc iespējas ātrāk būt gataviem potenciālai emisijai. Taču joprojām nav pieņemti nepieciešamie tiesību akti. Tāpēc darbs tiek strukturēts moduļos, ļaujot pakāpeniski mainīt mērogu un ierobežot finansiālās saistības.

Eurosistēma segtu digitālā euro shēmas un infrastruktūras izveides izmaksas līdzīgi kā euro banknošu, kas – tāpat kā digitālais euro – ir sabiedriskais labums, izgatavošanas un emisijas izmaksas. Tāpat kā banknošu gadījumā šīs izmaksas segtu naudas emisijas peļņa (ienākumi, ko ECB gūst no naudas emisijas), pat ja digitālā euro turējumi salīdzinājumā ar apgrozībā esošo banknošu apjomu būtu nelieli. ECB apņēmusies saglabāt zemas izmaksas, pēc iespējas vairāk izmantojot esošo infrastruktūru, vienlaikus joprojām nodrošinot tādu digitālo euro, kas sniedz pievienoto vērtību patērētājiem un tirdzniecības uzņēmumiem.

Atbilstoši tā sabiedriskā labuma statusam digitālā euro pamatfunkcijas patērētāji varētu izmantot bez maksas un tas būtu izmaksu ziņā efektīvs Eiropas tirdzniecības uzņēmumiem. Eurosistēma neiekasētu maksu par digitālā euro darījumiem un negūtu nekādu labumu no šādas maksas.