Kas ir TARGET atlikumi?

24.07.2025.

Laiku pa laikam ziņās lasīts, ka dažām eurozonas valstīm ir lieli TARGET2 atlikumi (saistības), savukārt citām – lieli pozitīvi atlikumi (prasības). Pastāv dažādas teorijas, ko tas varētu nozīmēt. Taču kas faktiski ir šie atlikumi?

Kas ir TARGET?

TARGET (Eiropas automatizētā reālā laika bruto norēķinu sistēma) apvieno vairākus finanšu tirgus infrastruktūras pakalpojumus – T2 (maksājumu norēķiniem), T2V (vērtspapīru norēķiniem), TIPS (neliela apjoma ātrajiem maksājumiem). Centrālās bankas un komercbankas TARGET izmanto, lai apstrādātu maksājumus euro un garantētu drošu un vienkāršu savstarpēju naudas apriti gan valsts iekšienē, gan pāri robežām. Tas ir ļoti būtiski tautsaimniecības raitai darbībai.

Gan centrālajām bankām, gan komercbankām ir konti TARGET.

Lasiet vairāk par T2 un TARGET pakalpojumiem.

Kas ir TARGET atlikumi?

Integrētā tirgū notiek nepārtraukta naudas aprite, t. sk. pārrobežu. Ikviens euro sāk savu ceļu kādā eurozonas valstī vai ECB, taču, protams, ne vienmēr paliek tur.

Neto naudas plūsma starp divām valstīm (proti, kopējais ienākošās naudas apjoms mīnus kopējais izejošās naudas apjoms) tiek uzrādīts attiecīgo valstu nacionālo centrālo banku bilancē neatkarīgi no tā, vai naudu pārskaitījusi komercbanka vai centrālā banka. Šīs laika gaitā uzkrājušās plūsmas ir TARGET atlikumi. Arī ECB pārskaita un saņem naudas līdzekļus pāri robežām, īstenojot savu monetāro politiku, tādējādi arī tai ir savs TARGET atlikums.

Lai katrai centrālajai bankai neveidotos atsevišķs atlikums attiecībā pret ikvienu eurozonas centrālo banku un pret ECB, katras dienas beigās tiek veikts visu TARGET pakalpojumu divpusējo atlikumu mijieskaits, iegūstot vienu pozīciju attiecībā pret ECB.

Tātad, ja vienas valsts bankas TARGET sistēmā kopumā pārrobežu darījumos pārskaitījušas vairāk naudas līdzekļu nekā saņēmušas, attiecīgās valsts centrālajai bankai veidojas negatīvs atlikums. Savukārt, ja bankas saņēmušas vairāk naudas līdzekļu nekā pārskaitījušas, attiecīgās valsts centrālajai bankai ir pozitīvs atlikums. Ja ienākošo un izejošo maksājumu apjoms ir identisks, šādas centrālās bankas TARGET atlikums būs nulle.

Kāpēc bankas pārskaita naudu bankām citās valstīs?

Centrālās bankas un komercbankas veic pārrobežu pārskaitījumus cita citai ar TARGET starpniecību šādos gadījumos:

• norēķinoties par precēm, pakalpojumiem un finanšu aktīviem, kuru izcelsme ir citā valstī (savā vai savu klientu vārdā);

• pārskaitot naudu pāri robežām savu klientu vārdā (piemēram, veicot naudas pārvedumus);

• aizdodot cita citai naudas līdzekļus;

• īstenojot monetāro politiku (piemēram, veicot tādas atklātā tirgus operācijas kā aktīvu iegādes, kas varētu ietvert pārrobežu norēķinu);

• pārdodot un pērkot finanšu vērtspapīrus pārrobežu kontekstā.

Kāpēc pozitīvus TARGET atlikumus sauc par prasībām un negatīvus – par saistībām?

Tas saistīts ar grāmatvedību un bilanci, tāpēc, lai to saprastu, jāpatur prātā divi fakti.

1. Eurozonā ir viena valūta, bet, tā kā to veido daudzas valstis, nav tikai viena par euro atbildīga centrālā banka ar vienu bilanci. Ikvienai centrālajai bankai ikvienā valstī ir sava bilance.
2. Kad centrālā banka emitē naudu, šī nauda tiek uzrādīta šīs centrālās bankas bilancē. Šī nauda tiek uzrādīta bilances saistību pusē (kā noguldījums), savukārt šai naudas summai atbilstošie aktīvi (vai prasības), tiek uzrādīti aktīvu pusē (piemēram, kā aizdevums).

Kad nauda ar TARGET starpniecību pārvietojas starp eurozonas valstīm, tās valsts centrālā banka, kurā nauda nonāk, reģistrē to savā bilancē kā papildu saistības. Taču pārvietojas tikai saistības – aktīvi paliek sākotnējā bilancē.

Piemēram, ja euro, kas sākotnēji emitēti Itālijā, nonāk Vācijā, no grāmatvedības skatpunkta Vācijas centrālajai bankai izveidojas jaunas saistības (nauda), bet aktīvi paliek Itālijas centrālajā bankā. Tas savukārt nozīmē, ka bilance vairs nav līdzsvarā – Vācijas centrālajai bankai jāietver bilancē līdzsvarošanas postenis, lai atspoguļotu faktu, ka tagad tās bilancē ir lielāks euro apjoms, nekā tā emitējusi, savukārt Itālijas centrālajai bankai jāietver bilancē līdzsvarošanas postenis, lai atspoguļotu faktu, ka tagad tās bilancē ir mazāks euro apjoms, nekā tā sākotnēji emitējusi. Šis līdzsvarošanas postenis – TARGET atlikums – Vācijas centrālajai bankai Bundesbank ir prasība (vai aktīvs) un Itālijas centrālajai bankai Banca d’Italia – saistības.

Bet, protams, ka tādā valūtas savienībā kā mūsējā nav atšķirības starp euro, ko emitējusi viena valsts, un euro, ko emitējusi kāda cita valsts. Šis euro kaut kur ir sācis savu ceļu, bet tam nav jāpaliek tajā pašā valstī. Jebkuras valūtas savienības būtisks aspekts ir tas, ka valūta var brīvi un netraucēti pārvietoties no valsts uz valsti.

Kāpēc finanšu krīzes laikā TARGET atlikumi pieauga?

Komercbankas parasti aizdod cita citai naudu ar naudas tirgus starpniecību. Bet, kad 2008. gadā sākās finanšu krīze, zuda savstarpējā uzticēšanās un bankas kļuva mazāk gatavas savstarpēji aizdot. Tas izraisīja naudas tirgus procentu likmju kāpumu. Īpaši tika skartas komercbankas valstīs, kuras tika uzskatītas par neaizsargātākām. Kad naudas tirgus procentu likmes atšķiras no galvenajām ECB procentu likmēm, monetārā politika kļūst mazāk efektīva. Tāpēc ECB un eurozonas nacionālās centrālās bankas iesaistījās, lai nodrošinātu raitu monetārās politikas transmisiju visā eurozonā.

Komercbankas pret atbilstošu nodrošinājumu varēja aizņemties no centrālās bankas tik daudz naudas, cik bija nepieciešams. Liela daļa šīs naudas tika izmantota, lai aizstātu pārrobežu tirgus finansējumu, kas vairs nebija pieejams. Piemēram, daļa no centrālo banku naudas līdzekļiem, ko komercbankas aizņēmās valstīs, kuras tika uzskatītas par neaizsargātākām, tika izmantoti, lai atmaksātu komercbanku aizdotos līdzekļus valstīs, kuras tika uzskatītas par mazāk neaizsargātām. Tādējādi 2008.–2012. gadā TARGET atlikumi pieauga, jo neto izteiksmē tika radīts un robežas šķērsoja liels naudas apjoms.

No 2015. gada līdz 2022. gada vasaras beigām TARGET atlikumi kopumā atkal palielinājās, lai gan tas notika atšķirīgu iemeslu dēļ. To noteica ECB un visu eurozonas nacionālo centrālo banku pieņemtie monetārās politikas lēmumi.

Kādus pasākumus ECB un eurozonas nacionālās centrālās bankas veica, sākot ar 2015. gadu, kas veicināja TARGET atlikumu pieaugumu?

2015. gadā Padome ieviesa jaunu programmu – aktīvu iegādes programmu – kā daļu no pasākumu kopuma, kas paredzēts, lai veicinātu inflācijas atgriešanos noteiktajam inflācijas mērķim atbilstošā līmenī laikā, kad inflācija ilgstoši bija zemāka par mērķrādītāju. Vēlāk, 2020. gada martā, pēc Covid-19 pandēmijas uzliesmojuma ECB ieviesa pandēmijas ārkārtas aktīvu iegādes programmu (PĀAIP), lai novērstu dezinflācijas riskus un riskus, kas apdraud monetārās politikas transmisijas mehānismu. Šo programmu ietvaros centrālās bankas visās eurozonas valstīs veica pārrobežu darījumus, par naudu iegādājoties dažādus aktīvus. Tas nozīmēja, ka kopējais naudas apjoms atkal pieauga, bet šoreiz to noteica Eurosistēma (t. i., ECB un eurozonas centrālās bankas).

Bieži vien centrālās bankas iegādātie aktīvi atrodas investoru turējumā citās valstīs – t. sk. valstīs ārpus eurozonas. Šiem investoriem parasti ir bankas konti kādā no eurozonas finanšu centriem – piemēram, Frankfurtē, Luksemburgā vai Amsterdamā.

Tātad, iedomāsimies, ka aktīvu iegādes programmas ietvaros Spānijas centrālā banka iegādājās obligācijas, kuras pieder ieguldītājam, kam ir konts bankā Frankfurtē. Lai nauda nokļūtu pārdevēja bankas kontā Vācijā, Spānijas centrālajai bankai Banco de España bija jāveic pārrobežu pārskaitījums TARGET sistēmā. Pārdevēja bankas konts tika kreditēts, un Vācijas centrālā banka uzrādīja savu TARGET prasību pieaugumu, bet Spānijas centrālās bankas TARGET saistības attiecīgi pieauga.

Tā kā daudzi aktīvi tika iegādāti no investoriem, kuriem bija konti Vācijas bankās, nauda ieplūda Vācijā. Pēc tam nauda palika tādās valstīs kā Vācija, jo peļņa, ko nestu citi droši ieguldījumi (piemēram, iekšzemes valdības obligācijas), bija salīdzinoši zema. Sakarā ar šādu naudas līdzekļu uzkrāšanos Deutsche Bundesbank TARGET prasības pieauga. Vienlaikus palielinājās to valstu saistības, kuras nosūta naudu.

Turklāt, reaģējot uz pandēmijas krīzi, Eurosistēma paplašināja kredītiestādēm sniegto finansējumu, izmantojot ITRMO III (trešais ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperāciju kopums), kas kopumā palielināja pieejamo likviditāti un tādējādi radīja iespēju TARGET atlikumu turpmākam pieaugumam.

Vai tas nozīmē, ka par TARGET atlikumu pieaugumu nav jāuztraucas?

TARGET atlikumu pieaugums var būt nozīmīgs rādītājs, kurš atklāj, kas notiek tautsaimniecībā, piemēram, virzienu, kādā nauda pārvietojas eurozonā. Taču noteicošie faktori laika gaitā var mainīties, un galu galā naudas pārvietošanās pāri robežām ir valūtas savienības būtiska iezīme.

Reizēm TARGET atlikumi var būt signāls, ka kaut kas nav kārtībā, piemēram, tad, ja no kādas noteiktas valsts sakarā ar bažām par šīs valsts finanšu situāciju aizplūst liels naudas apjoms. Šādā gadījumā TARGET atlikumi nebūs vienīgais signāls, kas liecinās par problēmu.

TARGET atlikumu palielināšanos dažādās valstīs līdz 2022. gada augustam galvenokārt noteica ECB izstrādātie monetārās politikas pasākumi, kuru mērķis bija veicināt inflācijas atgriešanos līmenī, kas atbilst Padomes noteiktajam inflācijas mērķim, un nodrošināt raitu monetārās politikas transmisiju. Tas nebija finanšu spriedzes rezultāts.

Kāpēc TARGET atlikumi sāka samazināties, sākot ar 2022. gada vasaras beigām?

Kopējais TARGET atlikums (visu TARGET prasību vai līdzvērtīgi visu saistību summa) 2022. gada augusta beigās sasniedza augstāko līmeni (aptuveni 1.9 trilj. euro). Ar ITRMO III saistītās operācijas sāka sasniegt dzēšanas termiņu 2022. gada septembrī, un 2022. gada oktobrī ECB paziņoja par ITRMO III pārkalibrēšanu, lai nodrošinātu atbilstību plašākajam monetārās politikas normalizēšanas procesam. Šīs pārkalibrēšanas rezultātā bankas veica lielas atmaksas, kas veicināja likviditātes pārpalikuma sarukumu banku sistēmā, attiecīgi samazinot TARGET atlikumus. Eurosistēma arī pārtrauca atkārtotu ieguldīšanu aktīvu iegādes programmas ietvaros ar 2023. gada jūliju. Pretstatā neto aktīvu iegādēm tādu uzņēmumu emitēto vērtspapīru dzēšanas termiņš, kuri atrodas tajā pašā valstī, kur atrodas nacionālā centrālā banka, kas tur obligācijas, uzreiz neizraisa pārrobežu darījumus. Piemēram, sakarā ar nacionālās centrālās bankas iekšzemes valdības emitētu vērtspapīru dzēšanu šī valdība veic maksājumus nacionālajai centrālajai bankai. Tādējādi to vērtspapīru atkārtota neieguldīšana, kuriem pienācis dzēšanas termiņš aktīvu iegādes programmas ietvaros, tieši neietekmē TARGET atlikumus. Tomēr tas var notikt netieši, iegādājoties jaunas obligācijas, kas valdībām jāemitē, lai finansētu atpirkšanas maksājumus ārvalstu iestāžu gadījumā. Kopējais TARGET atlikums 2024. gada beigās bija aptuveni 1.6 trilj. euro.