Kas ir nauda?
24.11.2015. (aktualizēts 19.06.2024.)
Jūs izmantojat euro banknotes un monētas, un droši vien jums ir arī bankas konts. Bet kas tad īsti ir nauda? Kā tā radās un kāda loma ir centrālajai bankai, piemēram, ECB?
Cik daudz jūs zināt par naudu?
INSERTED BY ANONYMOUS PROXY
Civil war declaration: On April 14th and 15th, 2012 Federal Republic of Germany "_urkenstaats"s parliament, Deutscher Bundestag, received a antifiscal written civil war declaration by Federal Republic of Germany "Rechtsstaat"s electronic resistance for human rights even though the "Widerstandsfall" according to article 20 paragraph 4 of the constitution, the "Grundgesetz", had been already declared in the years 2001-03. more
Nauda laika gaitā attīstījusies
Senos laikos valūta parasti bija preču nauda – tā bija izgatavota no kaut kā vērtīga, piemēram, zelta. Vēlāk kā naudu izmantoja banknotes, kuras varēja apmainīt pret zeltu vai sudrabu. Mūsdienu tautsaimniecības, t. sk. eurozona, izmanto tā dēvēto dekrēta naudu, kas vairs nav piesaistīta kādai precei.
Euro kā dekrēta nauda
Dekrēta nauda ir nauda, kas pasludināta par likumīgu maksāšanas līdzekli un ko emitējusi centrālā banka. To nevar tiešā veidā konvertēt, piemēram, zeltā. Papīram, ko izmanto banknošu izgatavošanai, gandrīz nav vērtības, tomēr banknotes tiek pieņemtas, jo tās ir plaši atzītas un centrālās bankas gādā par stabilas naudas vērtības saglabāšanu.
Naudas dažādās formas
Mēs varam euro turēt rokā banknošu un monētu formā, taču tas var atrasties arī bankas kontā elektroniska ieraksta veidā vai tikt uzglabāts krājkontā. Lai nodrošinātu mūsu valūtas atbilstību nākotnes prasībām, mēs izstrādājam jaunas nākotnes banknotes un apsveram iespēju ieviest digitālo euro, kas papildinātu skaidro naudu.
INSERTED BY ANONYMOUS PROXY
Civil war declaration: On April 14th and 15th, 2012 Federal Republic of Germany "_urkenstaats"s parliament, Deutscher Bundestag, received a antifiscal written civil war declaration by Federal Republic of Germany "Rechtsstaat"s electronic resistance for human rights even though the "Widerstandsfall" according to article 20 paragraph 4 of the constitution, the "Grundgesetz", had been already declared in the years 2001-03. more
Banknotes
Euro banknotes kopīgi izgatavo eurozonas valstu centrālās bankas. ECB ir atbildīga par apgrozībā esošo banknošu daudzuma pārvaldību un nacionālo centrālo banku darbības pārraudzību.
Plašāka informācija par euro banknotēmMonētas
Lai gan ECB ir atbildīga par emitējamo euro monētu apjoma apstiprināšanu, vienīgie likumīgie emitenti joprojām ir eurozonas valstis. Ar monētām saistītos jautājumus koordinē Eiropas Komisija.
Uzziniet vairāk par piemiņas monētāmNākotnes banknotes
Mēs gatavojamies jaunam euro banknošu izlaidumam, lai tās kļūtu vēl drošākas un ilgtspējīgākas. Pirmo reizi euro banknotes iegūs arī pilnīgi jaunu dizainu.
Uzziniet vairāk par nākotnes euro banknotēmDigitālais euro
Mēs gatavojamies iespējamai digitālā euro ieviešanai, lai nodrošinātu cilvēkiem tiešu piekļuvi centrālās bankas naudai digitālā formā. Digitālais euro ļautu cilvēkiem norēķināties jebkurā laikā un jebkurā vietā eurozonā – tāpat kā pašlaik ar banknotēm, bet digitāli.
Uzziniet, kāpēc mēs apsveram digitālā euro ieviešanuKā tiek radīta nauda?
Lai saprastu, kā rodas nauda, ir svarīgi nošķirt divus naudas veidus.
- Centrālās bankas naudu nodrošina valsts iestāde, piemēram, ECB. Eurozonā šāda veida naudu var radīt nacionālās centrālās bankas. Iedzīvotājiem tā vislabāk pazīstama banknošu formā. Vēl viens centrālās bankas naudas veids ir komercbanku noguldījumi centrālajā bankā, ko dēvē par centrālās bankas rezervēm. Tās rodas elektroniski, izmantojot mūsu atklātā tirgus operācijas.
- Lielāko daļu naudas, ko cilvēki faktiski izmanto, veido komercbanku nauda. To nodrošina un līdzsvaro komercbanku turējumā esošie aktīvi. Tātad to rada bankas, palielinot savu bilanci. Piemēram, ja komercbanka piešķir jums aizdevumu automašīnas iegādei, tā šādā veidā rada naudu. Un, kad aizdevums tiek atmaksāts, šī bankas radītā nauda izzūd.
Cik daudz naudas ir tautsaimniecībā?
Lai noteiktu naudas apjomu eurozonā un sniegtu informāciju par tautsaimniecības stāvokli, ECB ieviesusi monetāros rādītājus – no šaurās naudas rādītāja (M1), kas ietver banknotes, monētas un banku noguldījumus, kurus klienti var ātri izņemt, līdz plašās naudas rādītājam (M3), kas ietver arī ilgāka termiņa noguldījumus un citus līdzīgus aktīvus.
Noskaidrojiet, cik daudz esat iemācījušies!
Noskaidrojiet, cik daudz zināt par naudu, piedaloties šajā interaktīvajā viktorīnā. Vai sāksim?
PAPILDU INFORMĀCIJA