Ievadruna preses konferencē

ECB prezidents Mario Dragi (Mario Draghi),
ECB viceprezidents Vitors Konstansiu (Vítor Constâncio)
Malta, 2015. gada 22. oktobris

Cienījamās dāmas un godātie kungi! Viceprezidenta un savā vārdā – esiet sveicināti mūsu preses konferencē! Vēlos pateikt paldies prezidentam Bonniči (Bonnici) par viesmīlību un paust īpašu pateicību viņa darbiniekiem par teicami organizēto šīsdienas Padomes sanāksmi. Tagad pastāstīsim par mūsu sanāksmes rezultātiem.

Pamatojoties uz regulāro tautsaimniecības un monetāro analīzi un saskaņā ar perspektīvas norādēm, Padome nolēma nemainīt galvenās ECB procentu likmes. Runājot par nestandarta monetārās politikas pasākumiem, aktīvu iegāde norit raiti un turpina labvēlīgi ietekmēt uzņēmumiem un mājsaimniecībām izsniegto kredītu izmaksas un pieejamību.

Kopš septembra sākumā notikušās sanāksmes Padome ļoti uzmanīgi sekojusi saņemtajai informācijai. Lai gan saglabājas stabils euro zonas iekšzemes pieprasījums, bažas par jauno tirgus ekonomikas valstu izaugsmes perspektīvām un finanšu un izejvielu tirgus norišu iespējamo ietekmi uz tautsaimniecību joprojām norāda, ka izaugsmes un inflācijas perspektīvu joprojām apdraud lejupvērsti riski. Īpaši rūpīgi jāanalizē, cik spēcīgi un ilgstoši ir faktori, kuri pašlaik vidējā termiņā nosaka lēnāku inflācijas atgriešanos līmenī, kas zemāks par 2%, bet tuvu tam. Šajā kontekstā monetārās politikas sanāksmē decembrī, kad būs pieejamas jaunas Eurosistēmas speciālistu makroekonomiskās iespēju aplēses, būs no jauna jālemj par to, cik stimulējošai jābūt monetārajai politikai. Padomei ir vēlme un iespējas rīkoties, izmantojot visus tās pilnvaru ietvaros pieejamos instrumentus, ja tas nepieciešams, lai turpinātu īstenot atbilstoši stimulējošu monetāro politiku. Padome īpaši atgādina, ka aktīvu iegādes programma nodrošina pietiekamu elastību attiecībā uz programmas apjoma, satura un ilguma pielāgošanu. Tikmēr mēs turpināsim pilnībā īstenot ikmēneša aktīvu iegādes 60 mljrd. apjomā. Šīs iegādes paredzēts veikt līdz 2016. gada septembra beigām vai, ja nepieciešams, ilgāk, un vismaz līdz brīdim, kad būsim pārliecinājušies, ka vērojama noturīga inflācijas līmeņa noregulēšanās atbilstoši mērķim vidējā termiņā nodrošināt inflācijas līmeni zemāku par 2%, bet tuvu tam.

Tagad ļaujiet man sīkāk izskaidrot, kā mēs vērtējam pieejamo informāciju. Vispirms – par tautsaimniecības analīzi. Euro zonas reālais IKP 2015. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni pieaudzis par 0.4% (iepriekšējā ceturksnī – par 0.5%). 2. ceturkšņa rezultāti atspoguļo gan iekšzemes pieprasījuma, gan neto eksporta pozitīvu devumu. Vairums jaunāko apsekojumu rādītāju liecina par pamatā līdzīgu reālā IKP pieauguma tempu šā gada 3. ceturksnī. Kopumā mēs paredzam, ka tautsaimniecības atveseļošanās turpināsies, lai gan to īpaši kavēs vājāks, nekā gaidīts, ārējais pieprasījums. Mūsu monetārās politikas pasākumiem un to labvēlīgajai ietekmei uz finansēšanas nosacījumiem, kā arī fiskālās konsolidācijas un strukturālo reformu jomā panāktajam progresam vajadzētu arī turpmāk veicināt iekšzemes pieprasījumu. Turklāt naftas cenu kritumam vajadzētu veicināt mājsaimniecību reāli rīcībā esošos ienākumus un uzņēmumu pelnītspēju, un tādējādi arī privāto patēriņu un ieguldījumus. Tomēr gaidāms, ka iekšzemes pieprasījuma atjaunošanos turpinās aizkavēt nepieciešamība veikt bilanču korekcijas vairākos sektoros un lēnais strukturālo reformu īstenošanas temps.

Euro zonas izaugsmes perspektīvas joprojām apdraud lejupvērsti riski, galvenokārt atspoguļojot paaugstinātu nenoteiktību saistībā ar norisēm jaunajās tirgus ekonomikas valstīs, kuras var turpmāk nelabvēlīgi ietekmēt globālo izaugsmi un ārējo pieprasījumu pēc euro zonas eksporta. Paaugstināta nenoteiktība pēdējā laikā izpaudusies finanšu tirgus norisēs, kam var būt negatīva ietekme uz euro zonas iekšējo pieprasījumu.

Saskaņā ar Eurostat euro zonas SPCI gada inflācija 2015. gada septembrī samazinājusies (–0.1%; augustā – 0.1%). Salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi tas galvenokārt atspoguļo turpmāku enerģijas cenu inflācijas kritumu. Pamatojoties uz pieejamo informāciju un pašreizējām biržā tirgoto naftas nākotnes līgumu cenām, tuvākajā laikā SPCI gada inflācija saglabāsies ļoti zema. Gaidāms, ka gada beigās SPCI gada inflācija pieaugs, t.sk. bāzes efektu dēļ, kas saistīti ar naftas cenu kritumu 2014. gada beigās. Paredzams, ka inflācija turpinās pieaugt 2016. un 2017. gadā – to veicinās gaidāmā tautsaimniecības atveseļošanās, agrākā euro kursa krituma ietekme un pieņēmums par nedaudz augstākām naftas cenām nākotnē, ko pašlaik atspoguļo naftas nākotnes līgumu tirgi. Tomēr pastāv riski, kurus nosaka tautsaimniecības perspektīva un finanšu un izejvielu tirgu norises, kas varētu turpmāk palēnināt pakāpenisko inflācijas pieaugumu līdz līmenim, kas tuvāks 2%. Padome šos riskus rūpīgi monitorē.

Runājot par monetāro analīzi, jaunākie dati apstiprina stabilu plašās naudas (M3) pieauguma tempu, neraugoties uz M3 gada kāpuma tempa sarukumu 2015. gada augustā līdz 4.8% (jūlijā – 5.3%). M3 gada pieaugumu joprojām galvenokārt nosaka tā likvīdākās sastāvdaļas – šaurās naudas rādītāja M1 gada pieauguma temps augustā bija 11.4% (jūlijā – 12.2%).

Kreditēšanas dinamika turpināja uzlaboties. Nefinanšu sabiedrībām izsniegto aizdevumu atlikuma gada pārmaiņu temps (koriģēts atbilstoši aizdevumu pārdošanas un vērtspapīrošanas darījumu ietekmei) augustā pieauga līdz 0.4% (jūlijā – 0.3%), turpinot pakāpeniski atveseļoties kopš 2014. gada sākuma. Neraugoties uz šo uzlabošanos, uzņēmumiem izsniegto aizdevumu dinamika vēl arvien atspoguļo novēloto saikni ar ekonomiskās attīstības ciklu, kredītrisku, kredītu piedāvājuma faktorus un notiekošo finanšu un nefinanšu sektora bilanču koriģēšanu. Mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu atlikuma gada pieauguma temps (koriģēts atbilstoši aizdevumu pārdošanas un vērtspapīrošanas darījumu ietekmei) 2015. gada augustā pieauga līdz 1.0% (jūlijā – 0.9%). 2015. gada 3. ceturkšņa euro zonas banku veiktās kreditēšanas apsekojums apstiprina, ka pieaug pieprasījums pēc banku aizdevumiem, ko veicina vispārējais procentu likmju līmenis, finansējuma nepieciešamība ieguldījumu nolūkiem un mājokļu tirgus perspektīvas. Turklāt uzņēmumiem izsniegto aizdevumu nosacījumi tika vēl vairāk atviegloti (to lielā mērā noteica konkurences spiediena pieaugums banku maza apjoma darījumiem), bet mājsaimniecībām mājokļa iegādei izsniegto kredītu nosacījumi kļuva nedaudz stingrāki. Kopumā monetārās politikas pasākumi, ko īstenojam kopš 2014. gada jūnija, nepārprotami veicina uzlabojumus gan saistībā ar uzņēmumu un mājsaimniecību kreditēšanas nosacījumiem, gan kredītu plūsmām euro zonā.

Apkopojot var teikt – tautsaimniecības analīzes rezultātu un monetārās analīzes sniegto signālu salīdzinājums apliecina, ka nepieciešams stingri īstenot Padomes pieņemtos monetārās politikas lēmumus un uzmanīgi sekot visai saņemtajai informācijai par to ietekmi uz cenu stabilitātes perspektīvu vidējā termiņā.

Monetārās politikas uzmanības centrā ir cenu stabilitātes nodrošināšana vidējā termiņā, un stimulējošā monetārās politikas nostāja veicina ekonomisko aktivitāti. Taču, lai pilnībā baudītu mūsu monetārās politikas pasākumu priekšrocības, nepieciešams arī būtisks citu politikas jomu devums. Ņemot vērā augsto strukturālā bezdarba līmeni un nelielo potenciālā ražošanas apjoma pieaugumu euro zonā, ciklisko atveseļošanos nepieciešams atbalstīt ar efektīvu strukturālo politiku. Īpaši būtiski ir īstenot uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumus, t.sk. atbilstošas valsts infrastruktūras nodrošināšanu, lai panāktu produktīvu ieguldījumu pieaugumu, veicinātu darbvietu radīšanu un darba ražīguma kāpumu. Strukturālo reformu ātra un efektīva īstenošana stimulējošas monetārās politikas apstākļos nodrošinās ne vien straujāku ilgtspējīgu izaugsmi euro zonā, bet arī radīs noturīgi pieaugoša ienākumu līmeņa gaidas, kā arī palīdzēs ātrāk izmantot reformu sniegtās priekšrocības, tādējādi vairojot euro zonas izturību pret globālajiem šokiem. Fiskālajai politikai jābalsta tautsaimniecības atveseļošanās, saglabājot atbilstību ES fiskālajiem noteikumiem. Stabilitātes un izaugsmes pakta pilnīga un konsekventa īstenošana ir ļoti būtisks priekšnoteikums, lai nodrošinātu uzticēšanos mūsu fiskālajām pamatnostādnēm. Vienlaikus visām valstīm jācenšas panākt izaugsmei labvēlīgu fiskālās politikas saturu.

Tagad esam gatavi atbildēt uz jūsu jautājumiem.

Precīzu Padomes apstiprinātu tekstu sk. angļu valodas versijā.