Atsauksmes par Eiropas Parlamenta sniegto ieguldījumu, izstrādājot rezolūciju par ECB 2023. gada pārskatu

Šajā atsauksmju kopsavilkumā sniegtas atbildes uz jautājumiem un pieprasījumiem, kas izvirzīti un pausti Eiropas Parlamenta 2025. gada 11. februāra rezolūcijā par ECB 2023. gada pārskatu.^[1] Tas publicēts saistībā ar Eiropas Parlamentam iesniegto ECB 2024. gada pārskatu. Atsauksmju kopsavilkumā skaidrota ECB politika attiecībā uz rezolūcijā aplūkotajiem jautājumiem, un tas ir sakārtots pa tēmām.^[2] Saskaņā ar Eiropas Parlamenta ieteikumu ECB šādu atsauksmju kopsavilkumu publicē kopš 2016. gada.

1. Monetārā politika un tautsaimniecības norises

1.1. Monetārā politika un inflācija

Eiropas Parlamenta rezolūcija aicina ECB pārāk strauji nepazemināt procentu likmes. Rezolūcijā pausta nožēla par to, ka pamatinflācija eurozonā 2024. gada decembrī bija 2.7 %, un tajā laikā tikai trīs valstīs pamatinflācijas līmenis bija zemāks par 2 %. Tajā paustas bažas par iespēju, ka augstāka pamatinflācija varētu izraisīt lielāku kopējo inflāciju. [9., 10. un 16. punkts]

ECB apņēmusies nodrošināt ilgtspējīgu kopējās inflācijas stabilizēšanos tās noteiktā 2 % vidējā termiņa mērķrādītāja līmenī. Tās ierobežojošie monetārās politikas pasākumi veicinājuši to, ka kopējā inflācija noturīgi tuvojas 2 % vidējā termiņa mērķim, kā norādīts jaunākajās speciālistu makroekonomiskajās iespēju aplēsēs eurozonai. Pamatinflācija – kopējā inflācija (neietverot enerģijas un pārtikas cenas) – 2025. gada martā samazinājās līdz 2.4 % (februārī – 2.6 %). Vispārējais dezinflācijas process ietver savstarpēji pastiprinošu kopējās inflācijas un pamatinflācijas dinamiku. Zemāka kopējā inflācija mazina iedzīvotājiem nepieciešamību kompensēt inflāciju, tādējādi palīdzot ierobežot darba samaksas kāpumu. Tas arī samazina vajadzību veikt preču pārcenošanu. Sarūkot kopējai inflācijai, pamatinflācija kļūs mērenāka un savukārt palīdzēs vēl vairāk samazināt kopējo inflāciju. Turklāt virzību uz noteikto mērķi stimulēs agrāk īstenotās monetārās politikas stingrības palielināšanas pastāvīgā ietekme uz patēriņa cenām un tas, ka ilgāka termiņa inflācijas gaidas saglabāsies aptuveni mērķrādītāja līmenī. Īpaši pašreizējos augošās nenoteiktības apstākļos Padomes pieeja, tai katrā sanāksmē nosakot atbilstošo monetārās politikas nostāju, arī turpmāk būs balstīta uz datiem. Konkrētāk – lēmumi par procentu likmēm balstīsies uz inflācijas perspektīvas, pamatinflācijas dinamikas un monetārās politikas transmisijas spēka novērtējumu. Tādējādi Padome iepriekš neapņemas virzīt procentu likmes konkrētā virzienā. Nosakot galvenās procentu likmes, Padomei būs jāsabalansē ar pārāk strauju procentu likmju samazināšanu saistītais risks, kas varētu palielināt inflāciju, un ar pārāk lēnu procentu likmju samazināšanu saistītais risks, kas nevajadzīgi bremzētu ekonomisko aktivitāti un nodarbinātību un varētu novest pie pārāk zemas inflācijas.

1. attēls

Kopējās inflācijas un pamatinflācijas dinamika

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)

1.2. Inflācijas un monetārās politikas ietekme uz dažādiem sektoriem

Eiropas Parlamenta rezolūcija aicina ECB izvērtēt procentu likmju pārmaiņu ietekmi uz dažādām ekonomikas nozarēm, arī uz kapitālietilpīgām nozarēm. [10. punkts]

ECB rūpīgi monitorē un analizē norises dažādos sektoros, t. sk. darba tirgū, lai labāk izprastu, kā tās monetārā politika ietekmē mājsaimniecību izdevumus un uzņēmumu lēmumus par ieguldījumiem un tādējādi – arī inflāciju. Piemēram, ECB analīze liecina, ka monetārās politikas pasākumiem ir lielāka ietekme uz apstrādes rūpniecību nekā uz pakalpojumu sektoru.^[3] Vērtējot monetārās politikas nostāju, īpaši svarīgi monitorēt norises sektoru dalījumā, jo pakalpojumu aktivitāte ekonomiskās attīstības ciklā parasti arī atpaliek no apstrādes rūpniecības. Augstām procentu likmēm bijusi kavējoša ietekme uz tautsaimniecību, īpaši uz privātajiem ieguldījumiem. Tomēr cenu stabilitātes saglabāšana vidējā termiņā joprojām ir visefektīvākais veids, kā monetārā politika var atbalstīt stabilu makroekonomisko vidi, kas stimulē ieguldījumus. Cenu stabilitāte ir būtiska visu veidu ieguldījumiem pamatlīdzekļos, jo tā sniedz uzņēmumiem lielāku pārliecību, ka to izmaksas laika gaitā pārmērīgi nepieaugs.

1.3. ECB prognozēšanas instrumentu kopums

Eiropas Parlamenta rezolūcija aicina ECB turpināt pārskatīt un uzlabot savus modeļus, lai labāk nošķirtu pieprasījuma un piedāvājuma noteiktos inflācijas avotus. [19. punkts]

ECB pastāvīgi pārskata un aktualizē savus modeļus, īpaši, lai labāk nošķirtu pieprasījuma puses un piedāvājuma puses noteiktos inflācijas avotus. Neviens modelis nevar ņemt vērā visus iespējamos ekonomiskos faktorus un transmisijas kanālus. Tāpēc ECB pieņēmusi modeļu kopuma pieeju.^[4] Tā kā ekonomikas struktūras nepārtraukti attīstās un ekonomisko svārstību avoti mainās, tā regulāri pārskata un pilnveido savus modeļus, kā arī izstrādā jaunus modeļus. Piemēram, ECB nepārtraukti uzlabo savu modelēšanas instrumentu klāstu, lai labāk novērtētu klimata pārmaiņu risku, ģeopolitiskās spriedzes vai tehnoloģiju attīstības, piemēram, mākslīgā intelekta izmantošanas, ietekmi gan uz pieprasījumu, gan piedāvājumu.^[5] Neraugoties uz šiem centieniem, pēdējos gados vērojamo tautsaimniecības šoku nepieredzētā rakstura dēļ lielas prognožu kļūdas bijušas nenovēršamas un izplatītas visās iestādēs. Taču pēdējā laikā prognožu kļūdas ir būtiski samazinātas. Tomēr nesenā pieredze likusi pārdomāt izmantoto instrumentu piemērotību un īpaši to, kā labāk novērtēt piedāvājuma un pieprasījuma faktoru ietekmi uz inflāciju – tas kļuvis par galveno jautājumu monetārās politikas debatēs. Tādējādi ECB pastāvīgajā stratēģijas novērtējumā noteicošā loma ir inflācijas piedāvājuma un pieprasījuma avotu analīzei. Novērtējumā tiks sīkāk aplūkoti arī plašāki uzlabojumi, kas veikti ECB modelēšanas un prognozēšanas sistēmā, kā arī iespējamie turpmākie uzlabojumi.

1.4. ECB bilance un aktīvu iegādes

Eiropas Parlamenta rezolūcija aicina ECB turpināt uzraudzīt tās bilances pakāpenisku samazināšanu, t. sk. tās ietekmi uz eurozonas tautsaimniecību. Tā aicina ECB dalīties ar informāciju par aktīvu iegādes programmu ietekmi uz finanšu tirgu darbību, tostarp par ietekmi uz pensiju fondiem un apdrošināšanas sabiedrībām. [23. punkts]

Eurosistēmas bilance turpina samazināties. Tas atspoguļo to, ka aktīvu iegādes programmas (AIP) un pandēmijas ārkārtas aktīvu iegādes programmas (PĀAIP) portfeļu apjoms sarūk mērenā un prognozējamā tempā, Eurosistēmai vairs atkārtoti neieguldot vērtspapīru, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, pamatsummas maksājumus. Turklāt līdz 2024. gada beigām bankas bija pilnībā atmaksājušas ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperāciju (ITRMO) ietvaros aizņemtās summas, tādējādi pabeidzot šo bilances normalizēšanas procesa daļu. Tirgus sekmīgi absorbējis AIP un PĀAIP portfeļu sarukumu, neradot traucējumus, un bankas aizstājušas ITRMO ar tirgus finansējuma avotiem. Eurosistēmai pakāpeniski samazinot vērtspapīru turējumus, citi ieguldītāji, t. sk. mājsaimniecības, bankas, pensiju fondi un apdrošināšanas sabiedrības, pakāpeniski palielinājuši savus vērtspapīru turējumus. ECB regulāri sniedz informāciju par tās aktīvu iegādēm un sadarbojas ar ieinteresētajām pusēm.^[6] Tas ietver diskusijas ar tirgus dalībniekiem un vērtspapīru turējumu statistikas publicēšanu. Turklāt ECB būtiski palielinājusi publikāciju apjomu attiecībā uz analīzi par finanšu tirgu darbību un īpaši par tās bilances normalizēšanas ietekmi.^[7] Tā turpinās monitorēt bilances normalizācijas ietekmi uz finanšu tirgu darbību un tautsaimniecību. ECB/Eurosistēmas speciālistu iespēju aplēsēs ņemts vērā plašs finanšu tirgu cenu diapazons, t. sk. tās, ko varētu ietekmēt bilances samazināšanās.

2. attēls

Faktiskā un prognozētā Eurosistēmas bilance

(trlj. euro)

1.5. Monetārās politikas transmisija

Eiropas Parlamenta rezolūcija aicina ECB risināt jautājumus saistībā ar procentu maksājumiem par banku rezervju turējumiem. [22. punkts]

Monetārās politikas transmisija balstās uz to, ka ECB spēj efektīvi noteikt naudas tirgus īstermiņa procentu likmju virzību. Tas ir pirmais solis transmisijas ķēdē, kas galarezultātā nosaka uzņēmumu un mājsaimniecību procentu likmes, ietekmējot to lēmumus par ieguldījumiem un tēriņiem un ļaujot ECB sasniegt vidējā termiņa inflācijas mērķi. Atlīdzība par banku noguldījumu turējumiem Eurosistēmā ir piesaistes punkts attiecībā uz naudas tirgus īstermiņa procentu likmēm, kas ļauj tās virzīt atbilstoši paredzētajai monetārās politikas nostājai. Ja par šiem noguldījumiem netiktu maksāta atlīdzība, īstermiņa naudas tirgus procentu likmes varētu noslīdēt līdz nullei un neļautu ECB veidot finansēšanas nosacījumus. Vienlaikus ECB savos centienos virzīt naudas tirgus procentu likmes tiecas būt pēc iespējas efektīva, t. sk. izmaksu izteiksmē. Piemēram, Padome 2023. gada septembrī noteica atlīdzību par banku obligāto rezervju turējumiem, t. i., rezervju daļu, kas tām jāglabā nacionālajā centrālajā bankā, 0 % līmenī. Šis lēmums uzlabojis monetārās politikas efektivitāti, samazinot kopējo procentu summu, kas jāmaksā par rezervēm, vienlaikus ļaujot ECB efektīvi virzīt naudas tirgus procentu likmes. Pieaugot pārliecībai, ka inflācija noturīgi atgriežas mērķa līmenī, ECB kopš augstākā līmeņa 2023. gada septembrī pakāpeniski samazinājusi noguldījumu iespējas procentu likmi par 150 bāzes punktiem (līdz 2.50 %), tādējādi samazinot procentu maksājumus bankām. Turklāt virsrezervēm ir tendence sarukt, ņemot vērā, ka bankas atmaksā ilgtermiņa aizdevumu operāciju ietvaros saņemtās summas, un obligāciju portfelis samazinās sakarā ar to, ka Eurosistēma vairs neveic obligāciju, kam pienācis dzēšanas termiņš, pamatsummas maksājumu atkārtotu ieguldīšanu.

1.6. Īpašnieka apdzīvotā mājokļa iekļaušana SPCI

Eiropas Parlamenta rezolūcija prasa paātrināt ceļveža izstrādi īpašnieku apdzīvotu mājokļu iekļaušanai SPCI, uzsverot, ka tas būtu vēlams gan eurozonas valstu pārstāvības, gan salīdzināmības labad. [20. punkts]

Īpašnieku apdzīvotu mājokļu iekļaušana SPCI, lai uzlabotu inflācijas novērtējumu, ECB joprojām ir svarīga tēma. Vienošanās par izmantojamo pieeju īpašnieku apdzīvotiem mājokļiem SPCI kontekstā Eiropas Statistikas sistēmā vēl nav panākta.^[8] Tā kā Eurostat pašlaik nesagatavo eksperimentālus indeksus, kuros apvienoti SPCI un īpašnieku apdzīvotu mājokļu dati, ECB iekšēji novērš šo atšķirību, aprēķinot analītiskos indeksus, kas apvieno SPCI rādītājus ar īpašnieku apdzīvotu mājokļu cenu indeksiem, izmantojot divas atšķirīgas pieejas – neto iegādes pieeju un īres maksas iegādes pieeju (ievadot īres maksu).^[9] ECB stingri atbalsta Eiropas Statistikas sistēmas pētījumu programmu, kuras mērķis ir izpētīt trīs alternatīvas pieejas īpašnieku apdzīvotu mājokļu iekļaušanai SPCI, kā arī ar to saistītos konceptuālos un praktiskos aspektus, cerot, ka tas dos taustāmus rezultātus.

2. ECB pilnvaras

2.1. ECB sekundārais mērķis

Eiropas Parlamenta rezolūcija aicina ECB ievērot savas pilnvaras, kad tā interpretē vai īsteno savus sekundāros mērķus. Tā aicina ECB savā gada pārskatā iekļaut īpašu nodaļu, kurā izskaidrots, kā tā ir interpretējusi un īstenojusi savus sekundāros mērķus. Tā arī aicina ECB pārskatīt savu politiku, lai nodrošinātu, ka tā veicina ES konkurētspēju, neapdraudot tās galvenā mērķa sasniegšanu. [33., 34., 35. un 39. punkts]

ECB, pirmkārt un galvenokārt, apņēmusies īstenot savu galveno mērķi nodrošināt cenu stabilitāti. Neskarot cenu stabilitāti, Padome savos monetārās politikas lēmumos ņem vērā apsvērumus, kas saistīti ar sekundāro mērķi. Tas izriet no Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) teksta, kurā noteikts, ka ECB "atbalsta Savienības vispārējo ekonomikas politiku nolūkā sniegt ieguldījumu Savienības mērķu sasniegšanā". Šā iemesla dēļ sekundārais mērķis skaidri izklāstīts ECB monetārās politikas stratēģijā. Koriģējot savus monetārās politikas instrumentus, Padome izvēlas to konfigurāciju – ar nosacījumu, ka divas instrumentu kopuma konfigurācijas ir vienlīdz labvēlīgas un neietekmē cenu stabilitāti –, kas vairāk veicina ES vispārējo ekonomisko politiku attiecībā uz izaugsmi, nodarbinātību un sociālo iekļaušanu, un kas aizsargā finanšu stabilitāti un palīdz mazināt klimata pārmaiņu ietekmi, lai palīdzētu sasniegt ES mērķus.

ECB gada pārskata dažādās nodaļās atskaitās par saviem monetārās politikas lēmumiem un to pamatā esošo analīzi attiecībā uz sekundārā mērķa sasniegšanu. ECB 2023. gada pārskats ietvēra īpašu ielikumu, kurā skaidrots, kā ECB monetārās politikas īstenošanā tiek ņemts vērā sekundārais mērķis un kā ECB informē par savu rīcību attiecībā uz sekundāro mērķi. Šajā ielikumā sīkāk skaidrots, kur gada pārskatā sniegta informācija par monetārās politikas lēmumiem un to pamatā esošo analīzi, kas attiecas uz sekundāro mērķi. 2024. gada pārskatā šāda informācija joprojām ir iekļauta dažādās nodaļās.

Eiropas Komisija, Eiropas Savienības Padome un Eiropas Parlaments kā kompetentās ES institūcijas īsteno pasākumus, lai veicinātu ES konkurētspēju, ko atbalsta ECB. ECB savos monetārās politikas lēmumos jau iekļauj ar izaugsmi un konkurētspēju saistītus apsvērumus un turpinās ņemt vērā ES politikas un aktivitāšu ietekmi šajā jomā. Konkrētāk, ECB atzinīgi vērtē Komisijas 2025. gada 29. janvāra paziņojumu par ES Konkurētspējas kompasu, kā arī izklāstītās būtiskākās aktivitātes.^[10] ECB, pildot padomdevēja lomu attiecībā uz ES tiesību aktu izstrādi saskaņā ar LESD 127. panta 4. punktu, ir gatava sniegt ieguldījumu šajā paziņojumā ietverto likumdošanas iniciatīvu izstrādē. Turklāt Eiropas konkurētspējas nostiprināšanā svarīgi elementi ir pašreizējās iniciatīvas, kas ir daļa no Līgumā noteiktajiem ECB uzdevumiem, īpaši maksājumu jomā, piemēram, inovācijas, integrācijas un noturības veicināšana Eiropas pēctirdzniecības infrastruktūrā un gatavošanās iespējamai digitālā euro ieviešanai.

2.2. Ģeopolitiski apsvērumi

Eiropas Parlamenta rezolūcija aicina ECB izstrādāt ģeopolitikas plānu 2025.–2030. gadam, lai labāk izprastu kara un konflikta ietekmi uz cenu stabilitāti. [19., 40. un 41. punkts]

ECB aktīvi monitorē ģeopolitiskās norises, ņemot vērā to ietekmi uz ekonomisko aktivitāti, inflāciju un finanšu stabilitāti, un iekļauj tās apspriedēs par monetāro politiku. Ģeopolitiskā spriedze var būt ekonomisko šoku un nenoteiktības avots, un tā var būtiski ietekmēt cenu stabilitāti. Tāpēc ECB regulāri papildina savas standarta iespēju aplēses ar scenāriju analīzi, lai novērtētu hipotētisko notikumu, piemēram, karu un konfliktu, kas nav ietverti pamataplēsēs, potenciālo ietekmi. Piemēram, Eurosistēmas speciālistu 2023. gada decembra makroekonomiskajās iespēju aplēsēs scenāriju analīzē tika pētīti ar pamataplēsēm saistītie potenciālie riski, ko rada iespējama būtiska un ilgstoša konflikta saasināšanās Tuvajos Austrumos, t. sk. daļēja Hormuza šauruma slēgšana. Turklāt Padome, pieņemot monetārās politikas lēmumus, ņem vērā arī ģeopolitiskās norises un riskus, kā atspoguļots tās monetārās politikas sanāksmju pārskatos. ECB arī rūpīgi monitorē šo norišu ietekmi uz finanšu stabilitāti eurozonā. Regulāri aktualizēta informācija par šiem riskiem sniegta ECB "Finanšu Stabilitātes Pārskatā". Ģeopolitisko norišu un risku, kas apdraud eurozonas finanšu stabilitāti, ietekme tika rūpīgi aplūkota gan 2024. gada maija, gan novembra "Finanšu Stabilitātes Pārskatā". Visbeidzot, pašreizējā monetārās politikas stratēģijas novērtējuma ietvaros ECB apkopo atziņas, kas gūtas, reaģējot enerģijas cenu šoku 2022.–2023. gadā, ko izraisīja Krievijas iebrukums Ukrainā. Šis novērtējums uzlabos ECB gatavību turpmākiem piegādes šokiem, īpaši tiem, kurus nosaka ģeopolitiskās norises. ECB izklāstīs savus konstatējumus Eiropas Parlamentam un ir gatava turpināt darbu šajā jomā.

3. Klimata pārmaiņas

3.1. Klimata pārmaiņas un inflācija

Eiropas Parlamenta rezolūcija aicina ECB turpināt izvērtēt, cik lielā mērā klimata pārmaiņas ietekmē tās spēju uzturēt cenu stabilitāti. [36. punkts]

ECB veic būtisku analīzi, lai izprastu gan klimata pārmaiņu fiziskās ietekmes, gan pārejas uz zaļo saimniekošanu ietekmi uz inflāciju un tautsaimniecību. Ekstremālu klimata notikumu ietekme uz tautsaimniecību ir sarežģīta un daudzšķautņaina. Biežāki un ekstremālāki klimata notikumi var ietekmēt ekonomisko aktivitāti un inflācijas līmeni. Tie var radīt kombinētus piedāvājuma un pieprasījuma šokus, izraisot inflācijas svārstības un nenoteiktību. Piemēram, ECB pētījumi liecina, ka augstāka temperatūra varētu izraisīt pārtikas cenu kāpumu un dažādi ietekmēt pakalpojumu cenu inflāciju dažādos gadalaikos un valstīs.^[11] Ilgākā laika posmā lielāki fiziskie riski var arī strukturāli ietekmēt ilgtermiņa izaugsmi un ilgtermiņa procentu likmes. ECB arī izstrādājusi uz modeļiem balstītas pieejas, lai analizētu dekarbonizācijas stratēģiju (piemēram, oglekļa nodokļu, ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ES ETS) un dažādu politikas pasākumu scenāriju) transmisiju uz enerģētikas nozari un tālāk uz produkcijas izlaidi un inflāciju.^[12] Speciālistu analīze tiek izmantota makroekonomisko iespēju aplēšu vajadzībām, un to iekļauj, veidojot alternatīvus scenārijus ap pamataplēsi. Piemēram, paplašinātā ES ETS programma tika skaidri ņemta vērā 2024. gada decembra iespēju aplēsēs un tā norādīja uz nedaudz augstāku inflāciju iespēju aplēšu perioda beigās. Turklāt ECB analizējusi finansējuma vajadzības, privātā sektora lomu un valsts sektora atbalstu zaļo investīciju mobilizēšanā.^[13] Nozīmīgiem ieguldījumiem pārejā uz zaļo saimniekošanu var būt arī plaša ekonomiskā un finansiālā ietekme uz monetāro politiku, piemēram, kas skar inflācijas spiedienu un inflācijas svārstīgumu, kapitāla un ražošanas izmaksas, kā arī darba tirgus. Aplēstā kopējā makroekonomiskā un finansiālā ietekme atkarīga no pieņemtajiem monetārās politikas atbildes pasākumiem. Lai gan ECB monetārās politikas stratēģija orientēta uz vidēju termiņu, ļaujot tai neņemt vērā īstermiņa inflācijas novirzes no mērķa, lielu vai ilgstošu šoku rezultātā novirzes no mērķa varētu ieilgt, ja tās nekompensēs efektīva monetārās politikas reakcija. ECB politikas reakcija bijusi elastīga un adaptīva, lai saglabātu cenu stabilitāti, un tāda tā būs arī nākotnē, lai reaģētu uz pastāvīgi mainīgajiem izaicinājumiem, t. sk. tiem, ko rada klimata pārmaiņas.

3.2. Klimata pārmaiņas un tirgus neitralitāte

Eiropas Parlamenta rezolūcija mudina ECB savās monetārajās operācijās ievērot tirgus neitralitātes pieeju, vienlaikus ņemot vērā, ka tirgus neitralitāte ir operatīvs rīks, nevis juridiska prasība. [37. punkts]

ECB ievēro Līguma principu "atklātā tirgus ekonomika, kas paredz brīvu konkurenci, veicinot efektīvu resursu sadali"^[14]. Kā norādīts rezolūcijā, tirgus neitralitāte drīzāk ir operatīvs rīks, nevis juridiska prasība. Tirgus neitralitāte var palīdzēt nodrošināt, lai ECB intervences tirgū atbilstu atklātā tirgus ekonomikas principam. Tomēr, lai sasniegtu savus mērķus un ievērotu Līguma principus, ECB var pamatoti novirzīties no tirgus neitralitātes. Tas ietver riska pārvaldības apsvērumu risināšanu. Piemēram, aktīvu iegādes programmās atbilstības kritēriju, piemēram, obligāto kredītkvalitātes prasību, piemērošana aktīvu iegādēm nozīmē, ka ECB obligāciju turējumi ne vienmēr bijuši proporcionāli tirgus kapitalizācijai. Turklāt valsts obligāciju iegādes valsts sektora aktīvu iegādes programmas un pandēmijas ārkārtas aktīvu iegādes programmas ietvaros noteica Eurosistēmas kapitāla atslēga, nevis tirgus kapitalizācija. Uzņēmumu sektora aktīvu iegādes programmas kontekstā klimata pārmaiņu apsvērumi tika iekļauti etalonvērtības dalījumā, lai mazinātu ar klimata pārmaiņām saistīto finanšu risku, kas apdraud Eurosistēmas bilanci, samazinot uzņēmumu sektora aktīvu turējumu oglekļa dioksīda intensitāti. Nesen pabeigtās darbības ietvara pārskatīšanas laikā Padome arī vienojās par principu kopumu, kas noteiks monetārās politikas īstenošanu nākotnē.^[15] Tie ietver atvērtas tirgus ekonomikas principu un sekundārā mērķa nozīmes atzīšanu.

3.3. Klimata pārmaiņas un finanšu stabilitāte

Eiropas Parlamenta rezolūcija aicina ECB turpināt darbu pie klimata riska novērtēšanas stresa testiem, lai novērtētu banku un uzņēmumu noturību pret risku, ko rada pārkārtošanās klimata jomā. [40. punkts]

Tiek aktīvi un nepārtraukti uzlabots analītisko instrumentu kopums, ko ECB izmanto klimata pārmaiņu riska stresa testiem. Pēdējos gados ECB sagatavojusi uzlabotus klimata pārmaiņu stresa testus, lai novērtētu Eurosistēmas bilances riskus un palīdzētu atsevišķām bankām un plašākai finanšu sistēmai novērtēt riskus, kam tās pakļautas dažādu klimata rezultātu kontekstā. ECB darbs ietver divus tautsaimniecības mēroga klimata pārmaiņu stresa testus (2021. un 2023. gadā), banku stresa testu (2022. gadā), kā arī Eurosistēmas bilances klimata pārmaiņu riska stresa testu, kas ir daļa no tās rīcības plāna ar klimata pārmaiņām saistīto apsvērumu iekļaušanai savā monetārās politikas stratēģijā (2022. gadā). Pavisam nesen pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma ECB kopā ar Eiropas uzraudzības iestādēm un Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju veica klimata stresa testu "Gatavi mērķrādītājam 55 %".^[16] Tas parādīja, ka, lai gan ir maz ticams, ka pārejas riska zaudējumi apdraudēs ES finanšu stabilitāti, finanšu iestāžu zaudējumi pieaug un to finansēšanas iespējas var mazināties, ja pārejas riskus pavada makroekonomiskie šoki.

ECB arī aktīvi palīdz uzlabot izpratni par klimata pārmaiņu riskiem citos forumos. ECB vada Finanšu sistēmas ekoloģizācijas tīkla (NGFS) scenāriju izstrādes un analīzes darbības virzienu, kam bijusi būtiska nozīme ilgtermiņa makrofinansiālo klimata scenāriju izstrādē.^[17] Šie scenāriji sniedz aplēses, lai novērtētu klimata pārmaiņu riskus, ņemot vērā atšķirīgu politikas un ekonomisko attīstību. Ar katru versiju šie scenāriji tiek uzlaboti – tie ietver pilnveidotus fiziskus un pārejas riskus, kā arī jaunākās zinātnieku atziņas par klimata pārmaiņām. ECB vadībā NGFS 2025. gada 1. pusgadā publicēs pirmos īstermiņa klimata scenārijus. Šie scenāriji būs pirmais publiski pieejamais instruments, ar ko novērtēt klimata pārmaiņu risku tūlītējo ietekmi. ECB arī aktīvi piedalās Eiropas Banku iestādes Uzraudzības, risku un inovāciju pastāvīgās komitejas darbā, izstrādājot augsta līmeņa regulējumu regulāru klimata stresa testu veikšanai, kas palīdzēs bankām identificēt un novērst vides, sociālos un ar pārvaldību saistītos ievainojamības aspektus.

4. Digitālais euro

4.1. Digitālā euro mērķis un ieguvumi

Eiropas Parlamenta rezolūcija aicina ECB pierādīt digitālā euro sniegtos ieguvumus, t. sk. lielāku stratēģisko autonomiju maksājumu ziņā, lielāku konkurenci mazumtirdzniecības maksājumu tirgū, potenciālu veicināt inovāciju maksājumu un finanšu jomā, labāku finansiālo iekļautību un uzticamu bezsaistes rezerves maksājumu sistēmu. [26. punkts]

Digitālais euro nodrošinātu cilvēku brīvību izmantot suverēnu maksāšanas līdzekli visā eurozonā un aizsargātu mūsu monetāro suverenitāti, ņemot vērā naudas izmantošanas samazināšanos un lielāku atkarību no maksājumu pakalpojumu sniedzējiem ārpus ES. Digitālā euro izpētes posms tika uzsākts 2021. gadā, lai sīkāk izpētītu nepieciešamību Eiropā emitēt centrālās bankas digitālo valūtu neliela apjoma maksājumiem.^[18] Tika uzskatīts, ka nepieciešams veikt iespējamas digitālā euro ieviešanas izpēti, ņemot vērā straujās pārmaiņas neliela apjoma maksājumu vidē (3. att.). To vēlreiz apstiprināja Eiropas Komisija 2023. gadā veiktajā ietekmes novērtējumā, kurā norādīts, ka centrālās bankas digitālās valūtas, kas paredzēta neliela apjoma maksājumiem, neesamība eurozonā var pakāpeniski mazināt Eurosistēmas monetāro suverenitāti.^[19] Pēdējos gados mūsu atkarība no ārējiem neliela apjoma maksājumu pakalpojumu sniedzējiem turpinājusi palielināties.^[20] Ar to saistītie riski kļuvuši reālāki, vēlreiz apliecinot nepieciešamību pēc digitālā euro, lai stiprinātu Eiropas stratēģisko autonomiju un monetāro suverenitāti.^[21] Digitālā euro ieviešana ir īpaši nepieciešama, ņemot vērā eurozonas sadrumstaloto un no ārējiem pakalpojumu sniedzējiem atkarīgo maksājumu vidi.^[22]

Digitālais euro būtu digitāls maksāšanas līdzeklis, kas būtu vispārēji pieņemts visā eurozonā maksājumiem veikalos, tiešsaistē vai starp personām. Tas darbotos gan bezsaistē, gan tiešsaistē. Digitālais euro tāpat kā skaidrā nauda būtu bezriska, plaši pieejams, viegli lietojams maksāšanas līdzeklis, kura pamatfunkcijas būtu izmantojamas bez maksas.^[23] Tas palielinātu visas Eiropas maksājumu ekosistēmas efektivitāti, veicinot inovācijas un palielinot tās noturību pret iespējamiem kiberuzbrukumiem un tehniskiem traucējumiem. ECB arī veic inovācijas platformas izveidi, lai sadarbotos ar ieinteresētajām personām, kas vēlas eksperimentēt ar nosacījuma maksājumiem un citām pielietojuma situācijām.^[24]

3. attēls

Tirdzniecības vietā izmantotie maksāšanas līdzekļi (eurozona; 2016–2024)

4.2. Privātums

Eiropas Parlamenta rezolūcija aicina ECB par prioritāti noteikt stingrus privātuma aizsardzības pasākumus, izveidojot tos par zelta standartu privātumam, lai nodrošinātu sabiedrības uzticēšanos un novērstu iedzīvotāju bažas. [32. punkts]

Jau kopš paša sākuma digitālā euro projektā galvenā uzmanība pievērsta lietotāju privātuma nodrošināšanai. Bezsaistes funkcionalitāte nodrošinātu skaidrajai naudai līdzīgu privātumu, jo sīkāka informācija par šādā veidā veiktajiem maksājumiem būtu zināma tikai maksātājam un maksājuma saņēmējam. Attiecībā uz digitālā euro tiešsaistes maksājumiem ECB nebūtu iespējams tieši sasaistīt personu ar tās veiktajiem maksājumiem. ECB pieejamie dati būtu pseidonimizēti, t. i., ECB nebūtu piekļuves nekādiem personas datiem, kas varētu identificēt maksājuma veicēju. ECB apņēmusies izmantot jaunākās privātuma aizsardzības tehnoloģijas, vienlaikus turpinot izvērtēt jaunus pasākumus, kas varētu būt īstenojami un efektīvi. Turklāt ECB plāno izveidot datu aizsardzības atbilstības un revīzijas sistēmu, kuras ietvaros to uzraudzītu neatkarīgas datu aizsardzības iestādes, lai nodrošinātu atbilstību ES tiesību aktiem datu aizsardzības jomā, kas ir visstingrākie privātuma un drošības noteikumi pasaulē.^[25]

4.3. Ietekme uz finanšu sektoru

Eiropas Parlamenta rezolūcija aicina ECB ņemt vērā finanšu stabilitāti un finanšu nozares struktūru digitālā euro ieviešanas kontekstā. [31. punkts]

Digitālā euro izstrādē ņemta vērā Eiropas finanšu sistēma, kuras pamatā ir bankas, un tā ietver stingrus drošības pasākumus, lai aizsargātu finanšu sistēmas stabilitāti. Pirmkārt, lietotājiem nebūtu nepieciešams turēt digitālo euro, lai varētu ar tiem norēķināties. Netraucēta lietotāja digitālā euro konta sasaiste ar maksājumu kontu savā bankā tiem ļautu veikt un saņemt tiešsaistes digitālā euro maksājumus, pat ja būtu pārsniegts digitālā euro līdzekļu apjoms un turējuma limits. Šāda "ūdenskrituma" tehnoloģija ļautu uzņēmumiem un valdībām, kam nebūtu atļauts turēt digitālo euro, saņemt digitālā euro maksājumus.^[26] Otrkārt, par digitālā euro turējumiem, tāpat kā par banknotēm, arī netiktu maksāta atlīdzība, tāpēc tie nekonkurētu ar krājnoguldījumiem. Treškārt, pastāvētu ierobežojumi attiecībā uz privātpersonu rīcībā esošo digitālā euro apjomu. Eurosistēma sadarbībā ar tirgus dalībniekiem izstrādā analītisko struktūru un modeļus, ko izmantotu, lai noteiktu turējumu limitu, pamatojoties uz regulas projektā definētajām trim galvenajām jomām – lietojamību, monetāro politiku un finanšu stabilitāti.^[27] Šajā darbā īpaša uzmanība pievērsta banku lieluma un uzņēmējdarbības modeļu atšķirībām.^[28] Visbeidzot, digitālais euro tiek izstrādāts, balstoties uz tirgus dalībnieku sniegto vērtīgo informāciju, lai nodrošinātu tā integrāciju esošajās struktūrās un risinājumos. Tas ir būtiski, jo digitālo euro izplatītu bankas un citi privātie maksājumu pakalpojumu sniedzēji un pēc iespējas vairāk tiktu izmantoti esošie maksājumu standarti un infrastruktūra.

4.4. Lēmums par digitālā euro emisiju

Eiropas Parlamenta rezolūcija prasa, lai jebkādu lēmumu emitēt digitālo euro nepieņemtu tikai ECB Padome. [27. punkts]

Padomes lēmums par digitālā euro emisiju un emisijas laiku tiktu apstiprināts tikai pēc tiesiskā regulējuma pieņemšanas, tādējādi pilnībā ievērojot ES likumdevēju lomu. ECB regulāri kopš projekta sākuma informējusi Eiropas Parlamentu par tā īstenošanas gaitu.^[29] Ierosinātie tiesību akti veidos ietvaru, saskaņā ar kuru digitālo euro varētu ieviest kā likumīgu maksāšanas līdzekli, aptverot jomas, kas saistītas ar privātumu, izplatīšanu un finanšu stabilitāti.^[30] Padome pienācīgi apsvērs jebkādas projekta korekcijas, kas varētu būt nepieciešamas ar likumdošanu saistīto apsvērumu rezultātā, un atzīst, ka plašs politiskais atbalsts ir ļoti svarīgs, lemjot par digitālā euro emisiju. ECB vienmēr uzņemsies pilnīgu pārskatatbildību un ne tikai šajā posmā, bet arī pēc tam, kad būs beigušās apspriedes par tiesību aktiem, pastāvīgi un rūpīgi informēs Eiropas Parlamentu par Eurosistēmas virzību uz digitālo euro.

4.5. Apņemšanās nodrošināt skaidro naudu

Eiropas Parlamenta rezolūcija atkārtoti norāda, ka skaidrajai naudai vienmēr būtu jāpaliek plaši pieejamai un piekļūstamai, lai nodrošinātu maksāšanas līdzekļu dažādību. [29. punkts]

Skaidrā nauda arī pēc digitālā euro ieviešanas joprojām būs būtisks un neaizstājams vienotās valūtas elements. Skaidrās naudas kā fiziski izgatavotas naudas, ko var izmantot neatkarīgi no jebkādas tehnoloģijas, unikālās iezīmes apliecina tās pastāvīgo nozīmīgumu un to, ka nepieciešama tās pieejamība eurozonas iedzīvotājiem. ECB stingri atbalsta Eiropas Komisijas priekšlikumu regulai par euro banknotēm un monētām kā likumīgu maksāšanas līdzekli^[31], kas ir vienotās valūtas paketes neatņemama sastāvdaļa. Šī regula uzliktu par pienākumu eurozonas valstīm garantēt pietiekamu un efektīvu skaidras naudas pieņemšanu un piekļuvi skaidrajai naudai visā to teritorijā. ECB uzsver, cik svarīgi 2025. gadā pabeigt likumdošanas procesu ar ES likumdevējiem. Turklāt tā atzinīgi vērtē vairāku dalībvalstu pašreizējās likumdošanas iniciatīvas, kas novērš konkrētus trūkumus un apdraudējumus valsts skaidras naudas infrastruktūrai, piemēram, saistībā ar piekļuvi bankomātiem un teritoriālo pārklājumu. Šajās iniciatīvās ir uzsvērta regulas nozīme.

5. Citas ECB darbības, pārredzamība un pārskatatbildība

5.1. Euro starptautiskā nozīme

Eiropas Parlamenta rezolūcija aicina ECB apsvērt iespēju stiprināt euro starptautisko nozīmi, lai uzlabotu euro kā rezerves valūtas pievilcību, un atbalstīt tirgus virzītas pārmaiņas šajā jomā. [43. punkts]

Euro ir otrā svarīgākā rezerves valūta pasaulē, un tā statuss ir eurozonas stabilas ekonomikas politikas blakusefekts, un šī politika būtu jāturpina. ECB monitorē euro starptautisko nozīmi un publicē savu analīzi gada pārskatos. Saskaņā ar jaunāko pārskatu, kas publicēts 2024. gada jūnijā, euro īpatsvars dažādos starptautiskās valūtas izmantošanas rādītājos kopš tā ieviešanas 1999. gadā joprojām ir virs 19 %.^[32] Piemēram, euro īpatsvars pasaules ārvalstu valūtas rezervju turējumos 2023. gadā bija aptuveni 20 %, kuru pārsniedza ASV dolāra īpatsvars (aptuveni 58 %) un kurš pārsniedza Japānas jenas īpatsvaru (aptuveni 6 %). Spēcīgi tautsaimniecības pamatrādītāji, t. sk. stabila tautsaimniecības politika, ir svarīgi valūtu starptautisko nozīmi virzošie faktori. ECB veicina stabilu tautsaimniecības politiku eurozonā, saglabājot apņemšanos nodrošināt cenu stabilitāti vidējā termiņā, kas palīdz saglabāt euro kā vērtību uzkrāšanas līdzekļa pievilcību. Stabilai tautsaimniecības politikai būs izšķiroša nozīme arī euro starptautiskās nozīmes noturības uzlabošanā potenciāli vairāk sadrumstalotā pasaulē. Pāreja uz dziļāku un pilnīgāku Ekonomikas un monetāro savienību, tostarp patiesu kapitāla tirgu savienību, padarītu euro tirgus dziļākus un likvīdākus. Euro starptautisko nozīmi varētu veicināt arī digitālais euro, stiprinot Eiropas maksājumu sistēmas noturību un piedāvājot alternatīvu ASV dolāros nodrošinātām stabilajām kriptomonētām, lai veiktu ātrus un uzticamus digitālos maksājumus. Visbeidzot, tiesiskuma nodrošināšana Eiropā ir būtiska, lai saglabātu globālo uzticēšanos euro.

5.2. Kiberdrošība un noturība

Eiropas Parlamenta rezolūcija aicina ECB nodrošināt monetārās sistēmas aizsardzību un drošību tās lietotājiem, jo īpaši ņemot vērā pašreizējās ģeopolitiskās norises, un tajā tiek atzinīgi vērtēta uzmanība, ko ECB veltī kiberuzbrukumu riskam. [45. punkts]

ECB joprojām ir apņēmības pilna, lai, reaģējot uz jauniem kiberdraudiem, par prioritāti noteiktu monetārās sistēmas drošību un noturību. Ņemot vērā to, ka efektīvas kibernoturības pamatā ir sadarbība, šīs pieejas pamatelements ir ECB ciešā sadarbība ar citām Eiropas Centrālo banku sistēmas un Vienotā uzraudzības mehānisma dalībniecēm, kā arī ar ES struktūrām un aģentūrām. Piemēram, nacionālās centrālās bankas, kas sniedz TARGET pakalpojumus, pievērš īpašu uzmanību kiberaizsardzības spēju nepārtrauktai attīstībai un uzlabošanai, lai nodrošinātu brīvu, efektīvu un drošu naudas, vērtspapīru un nodrošinājuma plūsmu visā Eiropā. ECB 2024. gada martā aktualizēja Eurosistēmas kibernoturības stratēģiju, paplašinātajā tvērumā iekļaujot jaunus kiberdraudus.^[33] Aktualizētā stratēģija un aktualizētā Eiropas sistēma ētiskai ielaušanās simulācijai apdraudējuma izlūkošanas nolūkos (TIBER-EU) nevainojami saskan ar Digitālās darbības noturības aktu (DORA), uzlabojot IT drošību un saskaņojot darbības noturību finanšu sektorā.^[34],[35] ECB pašlaik arī pilnveido Finanšu tirgu infrastruktūru kibernoturības pārraudzības gaidas, sadarbojoties ar galvenajām ieinteresētajām pusēm, lai nodrošinātu, ka gaidas joprojām ir mūsdienīgas un saskaņotas ar attiecīgajiem globālajiem standartiem. Šie pasākumi ir būtiski, lai nodrošinātu eurozonas finanšu sistēmas stabilitāti ģeopolitisko un tehnoloģisko problēmu apstākļos.

5.3. ECB trauksmes celšanas regulējums

Eiropas Parlamenta rezolūcija aicina vēl vairāk uzlabot ECB iekšējo trauksmes celšanas satvaru, lai to saskaņotu ar ES trauksmes cēlēju direktīvu. [53. punkts]

ECB iekšējais trauksmes celšanas regulējums 2020. gadā tika pārskatīts un modernizēts.^[36] Tāpēc tas atbilst direktīvas principiem.^[37] Kā uzsvērts iepriekš, tas cita starpā nodrošina 1) mūsdienīgu rīku anonīmai ziņošanai, 2) konfidencialitātes aizsardzības pasākumus un 3) visaptverošu sistēmu trauksmes cēlēju un liecinieku aizsardzībai pret represijām. Neraugoties uz to un mācoties no pieredzes, kas pēdējo gadu laikā gūta saistībā ar regulējumu, ECB pašlaik veic turpmākus uzlabojumus, lai stiprinātu vispārējos aizsardzības pasākumus personām, kuras ziņo par iespējamiem pārkāpumiem. Īpaša uzmanība tiek pievērsta tam, lai izveidotu holistisku, pārredzamu un efektīvu noteikumu kopumu, kas atspoguļo ECB kā iekļaujoša darba devēja lomu, veicinātu darba vietas jautājumu agrīnu atrisināšanu, nodrošinātu attiecīgo personu tiesības un interešu līdzsvaru, kā arī veicinātu drošu un cieņpilnu darba vidi. Paredzētā pārskatītā regulējuma galvenie elementi ietver pastiprinātu aizsardzību tiem, kuriem draud represijas, kā arī racionalizētus procesus, lai nodrošinātu savlaicīgāku un uz cilvēku vērstu izmeklēšanu, vienlaikus saglabājot atbilstošas procesuālās tiesības. Šie uzlabojumi pašlaik tiek apspriesti ar ECB darbinieku pārstāvjiem.

5.4. Komunikācija, informatīvie pasākumi un izglītība

Eiropas Parlamenta rezolūcija mudina sadarboties ar dalībvalstu un valstu centrālajām bankām finanšu pratības programmu jomā. [48. punkts]

Iedzīvotāju finanšu pratība arvien vairāk tiek atzīta par efektīvas monetārās politikas transmisijas aspektu. Lai gan lielāko daļu darba finanšu pratības uzlabošanā veic nacionālās centrālās bankas un citas valstu iestādes, ECB arī palīdz vairot plašāku izpratni par tautsaimniecību, finanšu pamatjautājumiem un ECB politiku. Šādu centienu, kuros izmanto jaunas pieejas, piemēri ir jaunais Espresso Economics kanāls interneta vietnē YouTube ar iknedēļas video, kuros skaidroti tautsaimniecības jēdzieni, tiešsaistes viktorīnas Kahoot! un pastāvīgi centieni sazināties saprotamākā valodā. ECB kopā ar nacionālajām centrālajām bankām arī vērsa uzmanību uz ievērojamām sieviešu un vīriešu finanšu pratības atšķirībām, izvirzot jaunu iniciatīvu Starptautiskajā sieviešu dienā. Iniciatīvā izklāstītas piecas apņemšanās novērst dzimumu nevienlīdzību finanšu pratības ziņā, t. sk. izveidot centrālo banku finanšu pratības tīklu.

5.5. ECB pārskatatbildība

Eiropas Parlamenta rezolūcija aicina ECB un Eiropas Parlamentu pilnībā izmantot pārskatatbildības un pārredzamības pasākumus un, ja iespējams, vēl vairāk uzlabot šos pasākumus, neskarot ECB neatkarību. Tā ietver arī aicinājumu ECBS turpināt stiprināt dialogus ar valstu parlamentiem. [4. un 54. punkts]

ECB augstu vērtē savstarpēji bagātinošās pārskatatbildības attiecības ar Eiropas Parlamentu. ECB pārskatatbildības pienākumi noteikti ES primārajos tiesību aktos. Gadu gaitā ECB sadarbojusies ar Eiropas Parlamentu, lai stiprinātu savu pārskatatbildību, krietni pārsniedzot Līguma prasības. Šajā sakarā ECB prezidente un Eiropas Parlaments 2023. gada jūnijā parakstīja savstarpējās vēstules, norādot pārskatatbildības kanālus un veidojot vienotu izpratni par pārskatatbildības praksi centrālo banku darbības jomā. Pēdējā Eiropas Parlamenta sasaukuma laikā ECB sadarbojās ar to vēl biežāk nekā iepriekšējo sasaukumu laikā (4. att.). Neskarot Eiropas Parlamenta kontroles funkciju, ECB arī novērtē iespēju izskaidrot savu politiku iedzīvotājiem un viņu ievēlētajiem pārstāvjiem, kā arī uzklausīt viņu viedokļus. Tas uzlabo ECB politikas pārredzamību, ticamību un efektivitāti. Tādējādi ECB pilnībā saglabā apņemšanos pildīt savus pārskatatbildības un pārredzamības centienus un cenšas turpināt uzlabot mijiedarbību ar Eiropas Parlamentu saskaņā ar ES primāro tiesību aktu noteikumiem.

4. attēls

Viedokļu apmaiņu ar Eiropas Parlamentu skaits

(skaits gadā)

Lai gan nacionālo parlamentu galvenās partneres ir nacionālās centrālās bankas, ECB dažkārt tiekas ar nacionālo parlamentu delegācijām ad hoc kārtībā. ECB nodrošina pārskatatbildības pienākumu izpildi galvenokārt attiecībā pret Eiropas Parlamentu, savukārt Eurosistēmas nacionālās centrālās bankas ir attiecīgo nacionālo parlamentu galvenās partneres. Šīs mijiedarbības apmērs un raksturs ir atkarīgs no valsts un tās institucionālās struktūras. Tomēr ECB reizēm uzņem nacionālo parlamentu delegācijas vai apmeklē nacionālos parlamentus, lai apspriestu eurozonas mēroga jautājumus. Šādas viedokļu apmaiņas notiek pēc nacionālo parlamentu pieprasījuma un ir atkarīgas no ECB pieejamības, un šādā veidā tiecas līdzsvaroti sadarboties ar visu eurozonas valstu parlamentiem.^[38] Nacionālās centrālās bankas, kas ir daļa no Eiropas Centrālo banku sistēmas, bet nav daļa no Eurosistēmas, īsteno monetāro politiku autonomi, un ECB parasti neiesaistās viedokļu apmaiņā par savu monetāro politiku ar šo valstu nacionālajiem parlamentiem.