1. Kopskats
Saņemtie dati liecina par eurozonas izaugsmes perspektīvas pasliktināšanos, tomēr centrālais scenārijs joprojām ietver patēriņa virzītu atveseļošanos. 2024. gada 1. pusgadā neto tirdzniecības radītā stimula ietekmē izaugsme atjaunojās. Jaunākie rādītāji liecina, ka īstermiņā izaugsme turpināsies, bet lēnākā tempā, nekā paredzēts Eurosistēmas speciālistu 2024. gada jūnija iespēju aplēsēs. Reāli rīcībā esošajiem ienākumiem vajadzētu turpināt pieaugt. To veicinās stabils darba samaksas kāpums. Tas kopā ar pakāpenisku konfidences palielināšanos atbalstītu patēriņa virzītu atveseļošanos. Tomēr patēriņa impulss ir nedaudz vājāks, nekā prognozēts jūnija iespēju aplēsēs, un saņemtie dati un jaunākie apsekojumi liecina par joprojām zemu patērētāju konfidenci un mājsaimniecību paaugstinātu vēlmi veidot uzkrājumus. Jaunākie dati par uzņēmumu ieguldījumiem arī liecina par izaugsmes tempa pavājināšanos. Tomēr iekšzemes pieprasījumu veicinās agrāk īstenotās stingrās monetārās politikas izzūdošā ietekme un finansēšanas nosacījumi, kas saskaņā ar pieņēmumiem kļūs vēl labvēlīgāki atbilstoši tirgus gaidām par procentu likmju turpmāko virzību. Turklāt paredzamais ārējā pieprasījuma kāpums atbalsta eurozonas eksporta perspektīvu. Tiek uzskatīts, ka darba tirgus joprojām būs noturīgs, un gaidāms, ka bezdarba līmenis saglabāsies vēsturiski zemā līmenī. Tā kā izzudīs daži cikliskie faktori, kas nesenā pagātnē samazināja darba ražīguma pieaugumu, gaidāms, ka iespēju aplēšu periodā darba ražīgums palielināsies. Kopumā gaidāms, ka gada vidējais reālā IKP pieaugums 2024. gadā būs 0.8 %, 2025. gadā sasniedzot 1.3 % un 2026. gadā – 1.5 %. Salīdzinājumā ar jūnija iespēju aplēsēm IKP pieauguma perspektīva visiem iespēju aplēšu perioda gadiem koriģēta un nedaudz pazemināta.[1]
Paredzams, ka pēc nesenās pazemināšanās kopējā inflācija šā gada pēdējā ceturksnī nedaudz pieaugs, bet pēc tam turpinās samazināties, līdz 2025. gada beigām sasniedzot inflācijas mērķa līmeni. Gaidāmais kāpums īstermiņā galvenokārt atspoguļo enerģijas bāzes efektus. Vidējā termiņā enerģijas cenu inflācijai vajadzētu stabilizēties zemā pozitīvā līmenī, ņemot vērā tirgus gaidas par enerģijas izejvielu un vairumtirdzniecības cenām un plānotos ar klimata pārmaiņām saistītos fiskālos pasākumus. Pēdējos ceturkšņos bijusi vērojama spēcīga pārtikas cenu inflācijas pazemināšanās, mazinoties cenu spiediena pārnesei zemāku enerģijas un pārtikas izejvielu cenu dēļ. Gaidāms, ka pārtikas cenu inflācija kopumā virzīsies horizontāli, bet, sākot ar 2025. gada beigām, turpinās samazināties. Gaidāms, ka SPCI inflācija (neietverot enerģijas un pārtikas cenas; SPCIX) gandrīz visā iespēju aplēšu periodā saglabāsies augstāka par kopējo inflāciju, bet turpināsies samazināšanās tendence. Pakalpojumu cenu inflācija pēdējos mēnešos saglabājusies noturīgi augsta. Tomēr vēlāk iespēju aplēšu periodā joprojām gaidāms pakāpenisks sarukums, mazinoties darba samaksas kāpuma un cita veida izmaksu spiedienam, bet agrākās stingrās monetārās politikas novēlotā ietekme turpina atspoguļoties patēriņa cenās. Pēdējos ceturkšņos nominālās darba samaksas pieauguma straujais temps sācis palēnināties, turklāt lielākā mērā, nekā iepriekš prognozēts. Tuvākajos gados gaidāma turpmāka pakāpeniska darba samaksas kāpuma palēnināšanās, turpinot izzust inflācijas kompensācijas spiediena augšupvērstajai ietekmei ierobežota darbaspēka piedāvājuma apstākļos. Darba ražīguma kāpuma atsākšanās ietekmē darbaspēka izmaksu spiedienam būtu jāmazinās. Turklāt peļņas pieaugums būtiski samazinājies un daļēji ierobežos darbaspēka izmaksu ietekmi uz cenām, īpaši tuvākajā laikā. Pamatā gaidāms, ka kopējā SPCI gada inflācija vidēji samazināsies no 5.4 % 2023. gadā līdz 2.5 % 2024. gadā, 2.2 % 2025. gadā un 1.9 % 2026. gadā. Salīdzinājumā ar speciālistu 2024. gada jūnija iespēju aplēsēm SPCI inflācijas perspektīva nav mainījusies. SPCIX inflācija pēdējos mēnešos pārsteidzošā kārtā bijusi nedaudz augstāka, nekā gaidīts, tāpēc 2024. un 2025. gadā veiktas nelielas augšupvērstas korekcijas.
1. tabula
Izaugsmes un inflācijas iespēju aplēses eurozonai
(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %; korekcijas procentu punktos)
2024. gada septembris | Korekcijas salīdzinājumā ar 2024. gada jūniju | ||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
2023 | 2024 | 2025 | 2026 | 2023 | 2024 | 2025 | 2026 | ||
Reālais IKP | 0.5 | 0.8 | 1.3 | 1.5 | –0.1 | –0.1 | –0.1 | –0.1 | |
SPCI | 5.4 | 2.5 | 2.2 | 1.9 | 0.0 | 0.0 | 0.0 | 0.0 | |
SPCI (neietverot enerģijas un pārtikas cenas) | 4.9 | 2.9 | 2.3 | 2.0 | 0.0 | 0.1 | 0.1 | 0.0 | |
Piezīmes. Reālā IKP datu pamatā ir sezonāli un atbilstoši darbadienu skaitam koriģēti gada vidējie dati. Vēsturiskie dati var atšķirties no jaunākajām Eurostat publikācijām, jo dati tiek publiskoti pēc iespēju aplēšu datu aktualizēšanas pēdējā datuma. Korekcijas aprēķinātas, izmantojot noapaļotus skaitļus. Datus, t. sk. arī ceturkšņa datus, var lejupielādēt makroekonomisko iespēju aplēšu datubāzē ECB interneta vietnē.
2. Starptautiskā vide
Globālās izaugsmes temps tuvākajā nākotnē kopumā saglabājas pozitīvs, bet izaugsmi kavējošie faktori kļuvuši spēcīgāki.[2] Globālā izaugsme (neietverot eurozonu) šā gada 2. ceturksnī bija nedaudz zemāka nekā 1. ceturksnī, bet pamatā atbilda speciālistu 2024. gada jūnija iespēju aplēsēm. Lai gan paredzams, ka 3. ceturksnī izaugsme saglabāsies stabila, saņemtie dati liecina par apstrādes rūpniecības cikla palēnināšanos joprojām ierobežojošas monetārās politikas apstākļos. Vienlaikus apsekojumi liecina par stabilu pasaules pakalpojumu aktivitātes kāpumu. Šie signāli kopā ar paaugstinātu ģeopolitisko spriedzi un neseno finanšu tirgu svārstīgumu liecina, ka izaugsmi kavējošie faktori īstermiņā kļuvuši spēcīgāki.
Paredzams, ka vidējā termiņā pasaules tautsaimniecības izaugsmes temps būs mērens un salīdzinājumā ar jūnija iespēju aplēsēm pamatā nemainīsies. Paredzams, ka pēc kāpuma par 3.5 % 2023. gadā globālais reālais IKP 2024. un 2025. gadā palielināsies par 3.4 % un 2026. gadā – par 3.3 %. Salīdzinājumā ar jūnija iespēju aplēsēm tas koriģēts un nedaudz paaugstināts visos trijos gados (2. tabula). Tas atspoguļo nedaudz spēcīgāku izaugsmi 2024. gadā lielākajās jaunajās tirgus ekonomikas valstīs, piemēram, Ķīnā un Krievijā, kā arī spēcīgāku izaugsmi ASV un Apvienotajā Karalistē 2025. un 2026. gadā. Straujāka ASV tautsaimniecības izaugsme saistīta ar pozitīvo ietekmi, ko rada lielāka neto migrācija, nekā iepriekš pieņemts, un abu prezidenta kandidātu paustā apņemšanās turpināt piemērot 2017. gadā ieviesto nodokļu samazinājumu mājsaimniecībām ar zemākiem ienākumiem. Šo faktoru ietekme jūnija pamataplēsē netika ietverta. Pašreizējās ASV tautsaimniecības pamataplēses joprojām paredz "mīksto piezemēšanos", ko apstiprina pakāpeniska darba tirgus atdzišana un joprojām spēcīgs privātais patēriņš. Nedaudz lielāks Apvienotās Karalistes tautsaimniecības pieaugums atspoguļo spēcīgāku kāpumu šā gada 2. ceturksnī, nekā iepriekš gaidīts, un pozitīvāku reālās darba samaksas ietekmi uz privāto patēriņu atlikušajā iespēju aplēšu periodā.
2. tabula
(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %; korekcijas procentu punktos)
| 2024. gada septembris | Korekcijas salīdzinājumā ar 2024. gada jūniju | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
2023 | 2024 | 2025 | 2026 | 2023 | 2024 | 2025 | 2026 | |
Pasaules reālais IKP (neietverot eurozonu) | 3.5 | 3.4 | 3.4 | 3.3 | 0.0 | 0.1 | 0.1 | 0.1 |
Globālā tirdzniecība (neietverot eurozonu)1) | 1.0 | 3.1 | 3.4 | 3.3 | 0.0 | 0.5 | 0.1 | 0.0 |
Eurozonas ārējais pieprasījums2) | 0.6 | 2.5 | 3.4 | 3.3 | –0.2 | 0.4 | 0.0 | 0.0 |
Pasaules PCI (neietverot eurozonu) | 5.0 | 4.2 | 3.3 | 2.8 | 0.0 | 0.0 | 0.0 | –0.1 |
Konkurentu eksporta cenas nacionālajā valūtā3) | –1.2 | 2.4 | 2.2 | 2.4 | 0.1 | 0.3 | –0.6 | –0.2 |
Piezīmes. Korekcijas aprēķinātas, izmantojot noapaļotus skaitļus.
1) Aprēķina kā importa vidējo svērto apjomu.
2) Aprēķina kā eurozonas tirdzniecības partnervalstu importa vidējo svērto apjomu.
3) Aprēķina kā eurozonas tirdzniecības partnervalstu eksporta deflatoru vidējo svērto apjomu.
Paredzams, ka pasaules tirdzniecība šogad atveseļosies un atlikušajā iespēju aplēšu periodā tās pieaugums vairāk atbildīs globālajai aktivitātei. Pēc vājas izaugsmes dinamikas perioda pasaules tirdzniecības kāpums gadu mijā atjaunojās. Importa priekšpiegādes attīstītajās valstīs 2. ceturksnī veicināja šo atveseļošanos. Mēneša tirdzniecības dati liecina, ka uzņēmumi atjaunoja krājumus Ziemassvētku sezonai aptuveni sešas nedēļas agrāk nekā parasti citus gadus, kas, iespējams, atspoguļoja bailes par jaunām piegādes problēmām un tirdzniecības spriedzi pieaugošo ģeopolitisko risku apstākļos. Pasaules tirdzniecības datiem joprojām piemīt tiem raksturīgais svārstīgums, un nav gaidāms, ka šāda spēcīga izaugsme tuvākajā laikā saglabāsies, izzūdot priekšpiegāžu ietekmei.[3] Paredzams, ka eurozonas ārējā pieprasījuma pieaugums 2024. gadā būs 2.5 %, 2025. gadā – 3.4 % un 2026. gadā – 3.3 %. Eurozonas ārējā pieprasījuma pieaugums šajā gadā koriģēts un palielināts sakarā ar spēcīgākiem iepriekšējiem rezultātiem, taču pārējā iespēju aplēšu periodā tas saglabājas līdzīgs jūnija iespēju aplēsēm.
Paredzams, ka pasaules līmenī inflācija samazināsies, savukārt eurozonas konkurentu eksporta cenu pieaugumam iespēju aplēšu periodā vajadzētu būt stabilam. Paredzams, ka pasaules kopējā patēriņa cenu indeksa (PCI) inflācija samazināsies no 4.2 % 2024. gadā līdz 3.3 % 2025. gadā un 2.8 % 2026. gadā. To noteiks ierobežojošā monetārā politika lielākajās tautsaimniecībās un agrāko piegādes šoku ietekmes izzušana. Salīdzinājumā ar jūnija iespēju aplēsēm pasaules inflācijas profils nav būtiski mainījies. Eurozonas konkurentu eksporta cenu kāpums (nacionālajās valūtās un gada izteiksmē) 2024. gadā kļuvis pozitīvs, jo izzudusi agrākā izejvielu cenu krituma ietekme un iekšzemes un ārvalstu ar cenu spiediena pārnese. Tas nozīmē, ka konkurentu eksporta cenu pieaugumam iespēju aplēšu periodā vajadzētu saglabāties stabilam kopumā atbilstoši vēsturiski vidējam līmenim. Lejupvērsta korekcija salīdzinājumā ar jūnija iespēju aplēsēm 2025. un 2026. gadā atspoguļo to, ka paredzama nedaudz spēcīgāka eksporta cenu inflācijas samazināšanās dažās lielākajās valstīs, piemēram, Apvienotajā Karalistē.
1. ielikums
Tehniskie pieņēmumi
Salīdzinājumā ar 2024. gada jūnija iespēju aplēsēm galvenās tehnisko pieņēmumu pārmaiņas ir zemākas izejvielu cenas (lai gan dažas enerģijas cenas ir augstākas), spēcīgāks euro kurss un nedaudz zemākas procentu likmes. Pieņēmumi par naftas cenām, kas balstīti uz biržā tirgoto nākotnes līgumu cenām, iespēju aplēšu periodā koriģēti un samazināti aptuveni par 2 %. Saglabājas bakvardācija, cenām no 2024. līdz 2026. gadam sarūkot aptuveni par 12 %. Turpretī sakarā ar bažām par ģeopolitiskajiem riskiem, kas saistīti ar spriedzi Tuvajos Austrumos un neseno Ukrainas ieiešanu Krievijas teritorijā, tiek pieņemts, ka dabasgāzes vairumtirdzniecības cenas būs augstākas (iespēju aplēšu periodā tās pieaugs par 17 %). Arī pieņēmumi par elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenām ir koriģēti un paaugstināti, jo īpaši iespēju aplēšu perioda beigās. Pieņemts, ka euro kurss nedaudz pieaugs (par 1.7 % attiecībā pret ASV dolāru, galvenokārt atspoguļojot gaidas, ka Federālo rezervju sistēma būtiski pazeminās procentu likmes, un par 0.7 % nominālajā efektīvajā izteiksmē). Tirgus gaidas attiecībā uz īstermiņa procentu likmēm 2025. un 2026. gadā koriģētas un samazinātas aptuveni par 30 bāzes punktiem. Tirgus gaidas attiecībā uz ilgtermiņa obligāciju ienesīguma likmēm arī koriģētas un samazinātas, lai gan mazākā mērā.
Tabula
| 2024. gada septembris | Korekcijas salīdzinājumā ar 2024. gada jūniju | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
2023 | 2024 | 2025 | 2026 | 2023 | 2024 | 2025 | 2026 | |
Izejvielas |
|
|
|
|
|
|
|
|
Naftas cena (ASV dolāros par barelu) | 83.7 | 83.2 | 76.1 | 73.2 | 0.0 | –0.7 | –2.4 | –1.7 |
Dabasgāzes cenas (euro par MWh) | 40.6 | 34.2 | 41.1 | 35.4 | 0.0 | 11.0 | 16.0 | 18.1 |
Elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas (euro par MWh) | 103.5 | 77.4 | 93.3 | 82.2 | 0.0 | 6.0 | 6.4 | 13.0 |
ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas kvotas (euro par tonnu) | 83.7 | 67.5 | 73.8 | 76.4 | 0.0 | 2.2 | 3.8 | 3.8 |
Neenerģijas izejvielu cenas (ASV dolāros; gada pārmaiņas; %) | –12.5 | 7.3 | 1.3 | 2.5 | 0.0 | –4.1 | –2.6 | 1.6 |
Valūtas kursi |
|
|
|
|
|
|
|
|
ASV dolāra kurss attiecībā pret euro | 1.08 | 1.09 | 1.10 | 1.10 | 0.0 | 0.8 | 1.7 | 1.7 |
Euro nominālais efektīvais kurss (ENEK-41) (1999. gada 1. cet. = 100) | 121.8 | 124.5 | 125.1 | 125.1 | 0.0 | 0.3 | 0.7 | 0.7 |
Finanšu pieņēmumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
3 mēnešu EURIBOR (gadā; %) | 3.4 | 3.6 | 2.5 | 2.2 | 0.0 | 0.0 | –0.4 | –0.3 |
Valdības 10 gadu obligāciju ienesīguma likmes (gadā; %) | 3.1 | 2.9 | 2.8 | 3.0 | 0.0 | 0.0 | –0.1 | –0.1 |
Piezīmes. Līmeņu korekcijas izteiktas procentos un pieauguma tempa un gada procentuālo rādītāju korekcijas – procentu punktos. Izaugsmes tempa un procentu likmju korekcijas aprēķinātas, izmantojot skaitļus, kas noapaļoti līdz vienam ciparam aiz komata, savukārt korekcijas, kas uzrādītas kā procentuālās pārmaiņas, aprēķinātas, izmantojot nenoapaļotus skaitļus. Tehniskie pieņēmumi par izejvielu cenām un eurozonas procentu likmēm balstīti uz tirgus gaidām atbilstoši stāvoklim 2024. gada 16. augustā. Naftas cenas ir Brent jēlnaftas tagadnes darījumu cenas un biržā tirgoto nākotnes līgumu cenas. Gāzes cenas ir Nīderlandes biržas gāzes tagadnes darījumu cenas un biržā tirgoto nākotnes līgumu cenas. Elektroenerģijas cenas ir piecu lielāko eurozonas valstu vidējās vairumtirdzniecības tagadnes darījumu cenas un biržā tirgoto nākotnes līgumu cenas. ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (EUA) "sintētiskā" biržā tirgoto nākotnes līgumu cena atvasināta kā divu tuvāko Eiropas Enerģijas biržas EUA nākotnes līgumu lineāri interpolētā vērtība mēneša beigās. Pēc tam tiek noteiktas EUA biržā tirgoto nākotnes līgumu mēneša vidējās cenas, lai iegūtu gada rādītāja ekvivalentu. Uz izejvielu cenu tendenci norāda biržā tirgoto nākotnes darījumu tirgi 10 darbadienu laikā pirms pēdējā datu aktualizēšanas termiņa. Tiek pieņemts, ka divpusējie valūtu kursi iespēju aplēšu periodā nemainīsies un būs atbilstoši vidējiem rādītājiem, kuri dominēja 10 darbadienu periodā, kas beidzās pēdējā datu aktualizēšanas dienā. Pieņēmumi par eurozonas valstu valdības 10 gadu obligāciju nominālajām ienesīguma likmēm balstās uz valstu 10 gadu obligāciju vidējām ienesīguma likmēm, kas svērtas ar IKP gada rādītājiem. Ja pieejami nepieciešamie dati, konkrētu valstu valdības 10 gadu obligāciju nominālās ienesīguma likmes tiek definētas kā 10 gadu etalonobligāciju ienesīguma likmes, ko pielāgo, izmantojot biržā netirgoto nākotnes līgumu nominālās ienesīguma likmes, kas pēdējā datu aktualizēšanas termiņā iegūtas no atbilstošajām attiecīgo valstu ienesīguma līknēm. Pārējām valstīm attiecīgās valsts 10 gadu obligāciju ienesīguma likmes tiek definētas kā 10 gadu etalonobligāciju ienesīguma likme, ko pielāgo, izmantojot nemainīgu uzcenojumu (kas novērots pēdējā datu aktualizēšanas termiņā) virs eurozonas bezriska ilgtermiņa procentu likmes tehniskā pieņēmuma.
3. Reālā tautsaimniecība
Visu 2023. gadu eurozonas ekonomiskā aktivitāte kopumā bija nemainīga un vāja, bet pēc tam 2024. gada 1. pusgadā sāka atveseļoties (1. att.).[4] Saskaņā ar Eurostat ātro aplēsi 2024. gada 2. ceturksnī pieauguma temps salīdzinājumā ar iepriekšējā ceturkšņa attiecīgo periodu atbilst 1. ceturkšņa rādītājam (0.3 %), lai gan pēc septembra iespēju aplēšu pabeigšanas aplēse 2. ceturksnim tika koriģēta un samazināta līdz 0.2 %. 2. ceturkšņa rezultāti bija zemāki, nekā paredzēts 2024. gada jūnija iespēju aplēsēs. To noteica vājāks privātā patēriņa pieaugums un ieguldījumi, nekā gaidīts, kā arī mazāks krājumu apjoms, neraugoties uz to, ka neto tirdzniecības devums bija spēcīgāks par gaidīto. Nozaru dalījumā 2024. gada 2. ceturksnī pievienotā vērtība rūpniecībā, visticamāk, saruka, bet pakalpojumu nozarē – turpināja palielināties.
1. attēls
(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā ceturkšņa atbilstošo periodu; %; sezonāli un atbilstoši darbadienu skaitam koriģēti ceturkšņa dati)
Piezīmes. Vēsturiskie dati var atšķirties no jaunākajām Eurostat publikācijām. Vertikālā līnija norāda uz pašreizējā iespēju aplēšu perioda sākumu. Ar galveno iespēju aplēšu atainošanai izmantotajiem diapazoniem novērtēta nenoteiktības pakāpe. Diapazoni ir simetriski. Diapazoni balstās uz agrākām aplēšu kļūdām, veicot korekcijas, kas atspoguļo izņēmumus. Intervāli (no tumšākā līdz gaišākajam) atspoguļo 30 %, 60 % un 90 % varbūtību, ka reālā IKP pieauguma rādītājs iekļausies attiecīgajos intervālos. Sīkāku informāciju sk. ECB speciālistu 2023. gada marta makroekonomisko iespēju aplēšu eurozonai ielikumā "Ar aplēsēm saistītās nenoteiktības attēlojums".
Gaidāms, ka reālā IKP pieaugums 2024. gada 2. pusgadā palēnināsies līdz līmenim, kas zemāks par jūnija iespēju aplēsēs paredzēto. Šāda vājāka perspektīva atspoguļo ilgstoši zemo ar aktivitāti saistīto rādītāju līmeni apsekojumos (piemēram, Iepirkumu vadītāju indekss; IVI), kā arī zemo uzņēmumu un patērētāju konfidences rādītāju līmeni Eiropas Komisijas apsekojumos. Apstrādes rūpniecības sektorā pavājināšanās bijusi īpaši izteikta – apstrādes rūpniecības produkcijas izlaides IVI augustā bija 45.8. Tas galvenokārt saistīts ar vāju pieprasījumu, un visvairāk skartā valsts ir Vācija. Vienlaikus šķiet, ka pakalpojumu aktivitāte, ko daļēji īslaicīgi veicināja Parīzes olimpiskās spēles, stabili pieaug, par ko liecina pakalpojumu IVI rādītājs augustā (52.9). Gaidāms, ka reālais IKP 3. un 4. ceturksnī kopumā pieaugs par 0.2 % (kas abos gadījumos ir par 0.2 procentu punktiem mazāk, nekā tika paredzēts jūnija iespēju aplēsēs).
Gaidāms, ka vidējā termiņā reālā IKP pieauguma temps būs līdzīgs vēsturiski vidējam līmenim. To veicinās reālo ienākumu kāpums, ārējā pieprasījuma nostiprināšanās un monetārās politikas ierobežojošās ietekmes izzušana. Gaidāms, ka reāli rīcībā esošo ienākumu turpmāks kāpums veicinās privāto patēriņu, kam 2024. gada 2. pusgadā vajadzētu kļūt par izaugsmes galveno virzītājspēku, lai gan mazākā mērā, nekā paredzēts jūnija iespēju aplēsēs. Domājams, ka mājsaimniecību tēriņus labvēlīgi ietekmēs arī noturīgais darba tirgus, pakāpeniski augošā patērētāju konfidence un nenoteiktības mazināšanās, neraugoties uz pašlaik lielo vēlmi veidot uzkrājumus. Paredzams, ka īstermiņā ieguldījumi uzņēmējdarbībā joprojām būs nelieli, daļēji augošās politiskās nenoteiktības dēļ. Tomēr pēc tam gaidāma atveseļošanās, kas atspoguļo mazāku agrākās stingrās monetārās politikas kavējošo ietekmi, kas gan nav pilnībā izzudusi, un iekšzemes un ārējā pieprasījuma atbalstu. Gaidāms, ka ārējais pieprasījums veicinās arī eksporta pieaugumu. Gaidāms, ka ieguldījumi mājokļos 2024. un 2025. gadā samazināsies, bet pēc tam atjaunosies līdzīgi jūnija iespēju aplēsēs prognozētajam profilam. Paredzams, ka krājumu cikla normalizēšanās devums izaugsmē 2024. gada 2. pusgadā būs neitrāls pēc būtiska negatīva devuma gadu mijā. Neraugoties uz prognozēto fiskālās nostājas stingrības palielināšanos iespēju aplēšu periodā, gaidāms, ka valdības patēriņa un ieguldījumu devums IKP pieaugumā būs pozitīvs.
Gaidāms, ka finansēšanas nosacījumiem, īpaši augstajām procentu likmēm, joprojām būs spēcīga negatīva ietekme uz izaugsmi, kas iespēju aplēšu periodā mazināsies. Monetārās politikas stingrības palielināšana, kas īstenota laikā no 2021. gada decembra līdz 2023. gada septembrim, turpina izpausties reālajā tautsaimniecībā, ietekmējot izaugsmes perspektīvu, īpaši 2024. gadā.[5] Pēc monetārās politikas procentu likmju samazināšanas 2024. gada jūnijā un pamatojoties uz tirgus gaidām par procentu likmju nākotnes tendencēm iespēju aplēšu pēdējā datu aktualizēšanas datumā (1. ielikums), gaidāms, ka monetārās politikas negatīvā ietekme uz tautsaimniecības izaugsmi 2024. gadā sāks pakāpeniski mazināties. Lai gan saistībā ar šīs negatīvās ietekmes apjomu un laiku pastāv liela nenoteiktība, līdz 2026. gadam tai pamatā vajadzētu būt izzudušai.
Salīdzinājumā ar 2024. gada jūnija iespēju aplēsēm reālā IKP pieaugums visos iespēju aplēšu perioda gados koriģēts un pazemināts par 0.1 procentu punktu (3. tabula un 2. att.). Vēsturiskie reālā IKP dati 2023. gada 2. pusgadā tika koriģēti un paaugstināti, kas nozīmēja lielāku pārnesto ietekmi 2024. gadā. Tomēr to ar uzviju kompensēja 2024. gadā veiktās ceturkšņa pieauguma tempa lejupvērstās korekcijas. Runājot par atsevišķiem komponentiem, 2024. gadā koriģēts un samazināts privātais patēriņš un ieguldījumi. Lai gan neto eksports koriģēts uz palielināts (galvenokārt atspoguļojot jaunākos datus), eksporta pieaugums 2024. gada 2. pusgadā samazināts sakarā ar vērojamajām konkurētspējas problēmām. Lejupvērstā korekcija 2025. gadā skaidrojama vienīgi ar 2024. gada 2. pusgadā veikto korekciju pārnesto ietekmi. Taču pārmaiņas 2026. gadā galvenokārt saistītas ar privātā patēriņa pieauguma lejupvērstu korekciju, kas atspoguļo nedaudz vājāku patēriņa atjaunošanos, nekā gaidīts, un neto tirdzniecības devuma nelielu lejupvērstu korekciju.
2. attēls
Eurozonas reālais IKP – dalījums galvenajos izdevumu komponentos
a) 2024. gada septembra iespēju aplēses | b) Korekcijas salīdzinājumā ar 2024. gada jūnija iespēju aplēsēm |
|---|---|
(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %; devums; procentu punktos) | (pārmaiņas; %; devums; procentu punktos) |
 |  |
Piezīmes. Dati ir sezonāli un koriģēti atbilstoši darbadienu skaitam. Vēsturiskie dati var atšķirties no jaunākajām Eurostat publikācijām, jo dati tiek publiskoti pēc iespēju aplēšu datu aktualizēšanas pēdējā datuma. Vertikālā līnija norāda uz iespēju aplēšu perioda sākumu. Korekcijas aprēķinātas, izmantojot nenoapaļotus skaitļus. Veicot noapaļošanu, reālā IKP pieaugums visos iespēju aplēšu perioda gados koriģēts par –0.1 procentu punktu.
3. tabula
Reālā IKP, tirdzniecības un darba tirgus iespēju aplēses
(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %, ja nav norādīts citādi; korekcijas procentu punktos)
| 2024. gada septembris | Korekcijas salīdzinājumā ar 2024. gada jūniju | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
2023 | 2024 | 2025 | 2026 | 2023 | 2024 | 2025 | 2026 | |
Reālais IKP | 0.5 | 0.8 | 1.3 | 1.5 | –0.1 | –0.1 | –0.1 | –0.1 |
Privātais patēriņš | 0.7 | 0.8 | 1.4 | 1.5 | 0.1 | –0.4 | –0.3 | –0.1 |
Valdības patēriņš | 1.0 | 1.2 | 1.1 | 1.1 | 0.2 | 0.0 | 0.0 | 0.0 |
Ieguldījumi | 1.2 | –0.5 | 1.2 | 2.1 | –0.1 | –0.6 | –0.3 | 0.1 |
Eksports1) | –0.3 | 1.2 | 2.6 | 3.0 | 0.6 | –0.1 | –0.3 | –0.1 |
Imports1) | –1.1 | 0.0 | 2.8 | 3.3 | 0.3 | –0.5 | –0.4 | 0.0 |
Ieguldījums IKP pieaugumā, ko veido: |
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes pieprasījums | 0.8 | 0.6 | 1.2 | 1.5 | 0.0 | –0.3 | –0.2 | 0.0 |
Neto eksports | 0.4 | 0.7 | 0.0 | 0.0 | 0.1 | 0.3 | 0.0 | –0.1 |
Krājumu pārmaiņas | –0.7 | –0.4 | 0.1 | 0.0 | –0.2 | 0.1 | 0.1 | 0.0 |
Reāli rīcībā esošie ienākumi | 1.1 | 2.8 | 0.8 | 0.8 | –0.1 | 0.9 | –0.3 | –0.4 |
Mājsaimniecību uzkrājumu rādītājs | 13.4 | 14.9 | 14.5 | 14.0 | –1.1 | –0.1 | 0.0 | –0.2 |
Tekošais konts (% no IKP) | 1.5 | 2.6 | 2.7 | 2.7 | –0.1 | –0.2 | –0.2 | –0.2 |
Nodarbinātība2) | 1.4 | 0.8 | 0.4 | 0.4 | 0.0 | 0.0 | 0.0 | –0.1 |
Bezdarba līmenis | 6.5 | 6.5 | 6.5 | 6.5 | 0.0 | 0.0 | 0.0 | 0.2 |
Piezīmes. Reālais IKP un tā komponenti noteikti, izmantojot sezonāli un atbilstoši darbadienu skaitam koriģētus datus. Vēsturiskie dati var atšķirties no jaunākajām Eurostat publikācijām, jo dati tiek publiskoti pēc iespēju aplēšu datu aktualizēšanas pēdējā datuma. Korekcijas aprēķinātas, izmantojot noapaļotus skaitļus. Datus, t. sk. arī ceturkšņa datus, var lejupielādēt makroekonomisko iespēju aplēšu datubāzē ECB interneta vietnē.
1) Imports un eksports ietver eurozonas iekšējo tirdzniecību.
2) Nodarbinātības rādītāji attiecas uz nodarbināto skaitu.
Gaidāms, ka privātais patēriņš, neraugoties uz neseno vājumu, joprojām būs galvenais vidējā termiņa izaugsmes virzītājspēks. To veicinās stabils darba samaksas pieaugums algu kāpuma un sarūkošas inflācijas apstākļos. Privātā patēriņa pieaugums 2024. gada 1. pusgadā lika vilties, jo salīdzinājumā ar jūnija iespēju aplēsēm lielāki ar darba samaksu nesaistītie ienākumi, nekā gaidīts, veicināja apjomīgāku uzkrājumu pieaugumu par gaidīto. Tomēr mājsaimniecību tēriņu pieauguma gada tempam būtu jāpalielinās no aptuveni 0.8 % 2023. un 2024. gadā līdz aptuveni 1.5 % 2025. un 2026. gadā, ievērojami pārsniedzot vidējo rādītāju pirms pandēmijas (1.2 %). Šo atveseļošanos nosaka augošie reāli rīcībā esošie ienākumi, kam pamatā galvenokārt spēcīgs darba samaksas kāpums un stabili, lai gan sarūkoši, ar darba samaksu nesaistītie ienākumi (īpaši ienākumi no pašnodarbinātības un finanšu aktīviem). Paredzams, ka vidējā termiņā, reālās darba samaksas izlīdzināšanās procesam beidzoties, reālo ienākumu kāpums palēnināsies. Vienlaikus privātā patēriņa pieaugumu vajadzētu labvēlīgi ietekmēt nenoteiktības izzušanai, kas saskaņā ar pieņēmumiem gaidāma 2025. un 2026. gadā. Tā, patēriņa izdevumu tendencēm pakāpeniski normalizējoties, veicinās uzkrājumu rādītāja mazināšanos. Salīdzinājumā ar 2024. gada jūnija iespēju aplēsēm privātā patēriņa pieaugums 2024. gadā koriģēts un samazināts par 0.4 procentu punktiem. Tas atspoguļo pirmajos divos ceturkšņos novēroto dinamiku, kas bija vājāka, nekā gaidīts, un lēnāku atgūšanos pēc tam, kas turpināsies arī 2025. gadā. Tāpēc 2025. gadā veikta lejupvērsta korekcija par 0.3 procentu punktiem, atspoguļojot arī nedaudz mērenāka reāli rīcībā esošo ienākumu kāpuma ietekmi un mājsaimniecību tēriņu dinamikas gaidāmo normalizēšanos lēnākā tempā. Šī lēnākā normalizēšanās arī ir galvenais faktors, kas nosaka lejupvērstu korekciju par 0.1 procentu punktu 2026. gadā. Šīs korekcijas atbilst Eiropas Komisijas apsekojumu datiem par gaidām attiecībā uz patērētāju uzkrājumiem nākamajos 12 mēnešos. To pieaugums pēdējos ceturkšņos ir turpinājies.
Paredzams, ka ieguldījumi mājokļos 2024. gadā turpinās samazināties, bet pēc tam 2025. gadā lēnām atsāksies, pakāpeniski mazinoties stingrāku finansēšanas nosacījumu negatīvajai ietekmei un turpinoties mājsaimniecību reālo ienākumu pieaugumam. Domājams, ka ieguldījumu mājokļos ieilgušais sarukums turpinājās arī 2. ceturksnī, atspoguļojot ilgstoši vājo pieprasījumu pēc mājokļiem, ko vēl vairāk pastiprināja būtiska fiskālā stimula pārtraukšana Itālijā. Paredzams, ka ieguldījumi mājokļos atsāksies tikai ar 2025. gada 2. pusgadu, ņemot vērā gaidāmo nelielo hipotēku kredītu procentu likmju pazemināšanos un mājsaimniecību ienākumu pieaugumu. Kopumā gaidāms, ka 2024. gadā turpināsies būtisks kritums, radot negatīvu pārnesto ietekmi uz gada pieaugumu 2025. gadā. Paredzams, ka pēc tam 2026. gadā ieguldījumi mājokļos gada izteiksmē palielināsies – pirmo reizi kopš 2022. gada.
Paredzams, ka uzņēmumu ieguldījumi iespēju aplēšu periodā palielināsies mērenā, bet pieaugošā tempā, ņemot vērā pieprasījuma uzlabošanos, finansēšanas nosacījumu negatīvās ietekmes mazināšanos un zaļo un digitālo ieguldījumu kāpumu. Lai gan gaidāms, ka lielā politikas nenoteiktība tuvākajā laikā nedaudz samazinās ieguldījumus, paredzams, ka ieguldījumu apjoms pakāpeniski palielināsies atbilstoši iekšzemes un ārējā pieprasījuma nostiprināšanās un labāku peļņas nosacījumu gaidām. 2026. gadā atveseļošanos veicinās stingro finansēšanas nosacījumu radīto šķēršļu izzušana, kā arī līdzekļu ieplūšanas efekts, ko radīs "Nākamās paaudzes ES" (NPES) programmas un privāto līdzekļu izmantošana zaļo un digitālo ieguldījumu stimulēšanai. Šajā kontekstā paredzams, ka uzņēmumu ārējā finansējuma pieaugums iespēju aplēšu periodā pakāpeniski kļūs spēcīgāks. To nosaka gaidāmā ekonomiskās aktivitātes nostiprināšanās, paredzamā banku aizdevumu procentu likmju pazemināšanās, mazāks skaidrās naudas pārpalikums un uzņēmumu bilanču uzlabošanās.
Gaidāms, ka pēc straujā tempa 2024. gada 1. ceturksnī eurozonas eksporta kāpums saruks, bet pēc tam nedaudz paātrināsies, sasniedzot tempu, kas pēc vēsturiskiem standartiem ir lēns. Straujo tempu 1. ceturksnī galvenokārt noteica pakalpojumu eksports, daļēji sakarā ar svārstīgajiem Īrijas datiem. Tomēr, neņemot vērā minēto, tiek lēsts, ka 2. ceturksnī kopējā eksporta izaugsme palēninājusies, atspoguļojot negatīvo signālu, ko raida jaunāko apsekojumu dati par apstrādes rūpniecības un pakalpojumu eksporta pasūtījumiem.[6] Īstermiņa eksporta perspektīva pasliktinājusies sakarā ar nelielo euro kursa kāpumu un ilgstošajām konkurētspējas problēmām, ko papildina nedaudz augstākas gāzes cenas, neraugoties uz nelielu augšupvērstu ārējā pieprasījuma korekciju. Faktori, kas nelabvēlīgi ietekmē eurozonas konkurētspēju, piemēram, enerģijas šoks un problēmas, ko rada ar cenām saistītā un nesaistītā konkurētspēja, joprojām ierobežo eurozonas eksportu. Tādējādi tikai 2025. gada sākumā paredzama eksporta pieauguma pakāpeniska atjaunošanās, lai gan tā temps būs zemāks par vēsturiski vidējo līmeni. Gaidāms, ka arī importa pieauguma temps īstermiņā būs lēns pēc pārsteidzoši sliktajiem iekšzemes ieguldījumu datiem. Paredzams, ka pēc tam imports pieaugs tempā, kas nedaudz zemāks par tā ilgtermiņa pieauguma tempu. Kopumā gaidāms, ka neto tirdzniecības devums izaugsmē, kas 2024. gada 1. pusgadā bija pozitīvs, iespēju aplēšu periodā pamatā būs neitrāls (2. att.). 2024. gadā tas koriģēts un paaugstināts sakarā ar agrākām datu korekcijām, bet pēc tam pamatā nav koriģēts.
Domājams, ka darba tirgus arī turpmāk būs noturīgs, lai gan nodarbinātības pieaugumam vajadzētu palēnināties salīdzinājumā ar pēdējiem gadiem. Nodarbinātības līmenis 2024. gada 2. ceturksnī pārsteidzošā kārtā nedaudz pieauga (par 0.2 %). Iespēju aplēšu periodā ceturkšņa izteiksmē paredzams pieaugums samērā lēnā tempā (0.1 %). Gada izteiksmē gaidāma nodarbinātības pieauguma palēnināšanās no 1.4 % 2023. gadā līdz 0.8 % 2024. gadā un stabilizēšanās 0.4 % līmenī 2025. un 2026. gadā. Salīdzinājumā ar iepriekšējām iespēju aplēsēm tas ietver nelielu lejupvērstu korekciju par 0.1 procentu punktu 2026. gadā. Šī nodarbinātības tendence (3. att.) atspoguļo pieņēmumu, ka pakāpeniski izzudīs cikliskie faktori, kas nesenā pagātnē stimulējuši nodarbinātību vairāk nekā parasti, piemēram, ievērojams darbaspēka trūkums, augsts peļņas pieaugums, vāja reālā darba samaksa un stabils darbaspēka pieaugums.[7]
3 attēls
(indekss: 2022. gads = 100)
Piezīme. Vertikālā līnija norāda uz iespēju aplēšu perioda sākumu.
Iespēju aplēšu periodā gaidāma darba ražīguma pieauguma nostiprināšanās. Gaidāms, ka līdz ar tautsaimniecības cikliskām korekcijām iespēju aplēšu periodā un iepriekš vērotā spēcīgā nodarbinātības pieauguma palēnināšanos darba ražīgums pieaugs. Tomēr darba ražīguma (uz vienu nodarbināto) pieauguma radītāji 2024. gada 2. ceturksnī bija pārsteidzoši zemi. 2024. gada 2. pusgadā tas koriģēts un samazināts, atspoguļojot lēnāku ciklisko atveseļošanos salīdzinājumā ar iepriekšējām iespēju aplēsēm. Darba ražīguma pieaugums par 0.9 % 2025. gadā un par 1.1 % 2026. gadā ir relatīvi spēcīgs, tas gandrīz divas reizes pārsniedz vēsturisko vidējo rādītāju laikposmā no 2000. līdz 2019. gadam (0.6 % gadā). Tomēr tas būtu jāaplūko attiecībā pret stagnējošo gada vidējo produktivitātes pieaugumu laikā no 2020. līdz 2023. gadam (0.3 %), kas veido būtisku negatīvu starpību starp tendenci un faktisko darba ražīguma līmeni (4. att.). Paredzams, ka cikliskie faktori, kas pēdējā laikā veicinājuši nodarbinātības pieaugumu, pakāpeniski izzudīs, izraisot ciklisku darba ražīguma kāpuma atjaunošanos. Tomēr 2025. un 2026. gadā darba ražīguma pieaugumu varētu ierobežot strukturāli faktori. Tie ietver ekonomiskās aktivitātes pakāpenisku pārvietošanu uz pakalpojumu nozari, zaļās pārkārtošanās izmaksas, ilgstošāku enerģijas cenu šoka nelabvēlīgo ietekmi, lēnāku, nekā gaidīts, ļoti inovatīvu MI tehnoloģiju ieviešanu un demogrāfiskās pārmaiņas, ko veicina iedzīvotāju novecošana un demogrāfiskā sprādziena laikā dzimušo cilvēku pensionēšanās.
4. attēls
Darba ražīgums uz vienu nodarbināto
a) Darba ražīguma līmenis
(indekss: 2022. gads = 100)
b) Darba ražīguma pieauguma temps
(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)
Piezīmes. Vertikālās līnijas iezīmē aplēšu perioda sākumu. Vēsturiskie vidējie rādītāji un aplēstās tendences pirms Covid-19 tika iegūtas, izmantojot 2000.–2019. gada datus.
Gaidāms, ka bezdarba līmenis saglabāsies relatīvi stabils (5. att.). Tiek uzskatīts, ka visos iespēju aplēšu perioda gados tas vidēji būs 6.5 %. Bezdarba līmeņa tendence kopš jūnija iespēju aplēsēm pamatā nav mainījusies, bet 2026. gadā tā koriģēta un nedaudz paaugstināta (par 0.2 procentu punktiem), daļēji sakarā ar mazāk spēcīgu nodarbinātības pieaugumu minētajā gadā un nedaudz vājāko izaugsmes perspektīvu.
5. attēls
(% no darbaspēka)
Piezīme. Vertikālā līnija norāda uz iespēju aplēšu perioda sākumu.
4. Fiskālā perspektīva
Tiek lēsts, ka eurozonas fiskālā nostāja iespēju aplēšu periodā, īpaši 2024. gadā, kļūs stingrāka, bet mazākā mērā nekā tika paredzēts 2024. gada jūnija iespēju aplēsēs (4. tabula). Tiek lēsts, ka pēc nelielas augšupvērstas korekcijas 2023. gadā fiskālā nostāja 2024. gadā kļūs ievērojami stingrāka, galvenokārt sakarā ar lielas daļas enerģijas un inflācijas atbalsta pasākumu atcelšanu. Paredzams, ka fiskālā nostāja turpinās kļūt stingrāka 2025. un 2026. gadā, lai gan daudz lēnākā tempā. Tas saistīts ar atlikušo enerģijas atbalsta pasākumu turpmāku samazināšanu, tiešo nodokļu un sociālās apdrošināšanas iemaksu palielināšanu un lēnāku fiskālo pārvedumu pieaugumu. Šos faktorus daļēji kompensē valdības patēriņa un ieguldījumu kāpums. Salīdzinājumā ar 2024. gada jūnija iespēju aplēsēm eurozonas fiskālā nostāja un diskrecionārie fiskālās politikas pasākumi ietver mazāku stingrības palielināšanos 2024. un 2025. gadā. Tas skaidrojams ar pieņēmumu par mazāku konsolidācijas apjomu dažās valstīs, kā arī fiskālā atbalsta pasākumu pagarināšanu un/vai jaunu pasākumu pieņemšanu dažās citās valstīs saistībā ar valdību apstiprinātajiem 2025. gada budžeta projektiem. Šajā posmā ar fiskālajiem pieņēmumiem joprojām saistīta būtiska nenoteiktība, kas ilgs līdz 2025. gada budžeta plānu paziņošanai vairākumā eurozonas valstu un pārskatītās ES ekonomiskās pārvaldības sistēmas ieviešanai.
4. tabula
(% no IKP; korekcijas procentu punktos)
| 2024. gada septembris | Korekcijas salīdzinājumā ar 2024. gada jūniju | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
2023 | 2024 | 2025 | 2026 | 2023 | 2024 | 2025 | 2026 | |
Fiskālā nostāja1) | 0.0 | 0.5 | 0.1 | 0.3 | 0.1 | –0.2 | –0.2 | 0.0 |
Valdības budžeta bilance | –3.6 | –3.3 | –3.2 | –3.0 | 0.0 | –0.2 | –0.4 | –0.4 |
Strukturālā budžeta bilance2) | –3.7 | –3.2 | –3.2 | –3.0 | –0.1 | –0.2 | –0.5 | –0.4 |
Valdības bruto parāds | 88.2 | 88.5 | 89.3 | 89.8 | –0.3 | 0.1 | 0.7 | 1.2 |
1) Fiskālās politikas nostāju mēra kā cikliski koriģētās sākotnējās bilances (neietverot valdības palīdzību finanšu sektoram) pārmaiņas. Skaitļi arī koriģēti, atspoguļojot gaidāmās "Nākamās paaudzes ES" (NPES) programmas dotācijas ieņēmumu pusē. Negatīvs (pozitīvs) rādītājs nozīmē fiskālās nostājas stingrības mazināšanos (palielināšanos).
2) Aprēķina, no valdības bilances atņemot ekonomiskās attīstības ciklisko svārstību ietekmi un pasākumus, kas klasificēti kā pagaidu pasākumi saskaņā ar Eiropas Centrālo banku sistēmas definīciju.
Domājams, ka eurozonas budžeta bilance iespēju aplēšu periodā uzlabosies, lai gan mazākā mērā nekā jūnijā, tomēr paredzams, ka parāda rādītājs palielināsies. Paredzams, ka eurozonas budžeta deficīts samazināsies, 2026. gadā sasniedzot atsauces vērtību 3 % no IKP. To galvenokārt noteiks mazāks cikliski koriģētais sākotnējais deficīts visā iespēju aplēšu periodā, īpaši 2024. gadā. Gaidāms, ka tas kompensēs procentu maksājumu kāpumu. Paredzams, ka cikliskais komponents pamatā nemainīsies. Salīdzinājumā ar jūnija iespēju aplēsēm budžeta bilance koriģēta un pazemināta visam periodam, galvenokārt atspoguļojot iepriekš aprakstīto diskrecionāro fiskālās politikas pasākumu pārmaiņas un negatīvos strukturālos efektus. Šie efekti saistīti ar nodokļu ziņā ienesīgu bāzes lielumu, piemēram, strādājošo atalgojuma un nominālā privātā patēriņa, lejupvērstām korekcijām. Tiek uzskatīts, ka eurozonas parāda attiecības pret IKP tendence iespēju aplēšu periodā ir augšupvērsta, jo nepārtrauktais (lai gan sarūkošais) sākotnējais deficīts un pozitīvās deficīta-parāda korekcijas ar uzviju kompensē labvēlīgo procentu likmju un izaugsmes tempa starpību. Salīdzinājumā ar jūnija iespēju aplēsēm parāda rādītājs koriģēts un paaugstināts sakarā ar lielāku sākotnējo budžeta deficītu un nedaudz lielāku procentu likmju un izaugsmes tempa starpību.
5. Cenas un izmaksas
Paredzams, ka kopējā SPCI inflācija 2024. gada pēdējā ceturksnī nedaudz palielināsies, bet pēc tam saruks līdz 2.2 % 2025. gadā un līdz 1.9 % 2026. gadā (6. att.). Gaidāms, ka kopējā SPCI inflācija septembrī pazemināsies un līdz gada beigām atkal pieaugs galvenokārt enerģijas cenu bāzes efektu dēļ, bet pēc tam atkal atsāks samazināties. Gaidāms, ka SPCIX inflācijas dinamika 2024. gada atlikušajos mēnešos būtībā būs horizontāla un svārstīsies ap 3 %, bet pēc tam 2025. gada sākumā pakalpojumu komponenta ietekmē sāks samazināties. Kopumā tas nozīmē, ka turpināsies kopējās inflācijas lēnas samazināšanās tendence. Joprojām paredzams, ka 2025. gada 4. ceturksnī tā sasniegs 2 % inflācijas mērķrādītāju atbilstoši 2024. gada jūnija iespēju aplēsēm.
6. attēls
(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)
Piezīmes. Vertikālā līnija norāda uz pašreizējā iespēju aplēšu perioda sākumu. Ar galveno iespēju aplēšu atainošanai izmantotajiem diapazoniem novērtēta nenoteiktības pakāpe. Diapazoni ir simetriski. Tie balstās uz agrākām aplēšu kļūdām, veicot korekcijas, kas atspoguļo izņēmumus. Intervāli (no tumšākā līdz gaišākajam) atspoguļo 30 %, 60 % un 90 % varbūtību, ka SPCI inflācija iekļausies attiecīgajos intervālos. Sīkāku informāciju sk. ECB speciālistu 2023. gada marta makroekonomisko iespēju aplēšu eurozonai ielikumā "Ar aplēsēm saistītās nenoteiktības attēlojums".
Pēc nelielām svārstībām turpmākajos ceturkšņos vidējā termiņā paredzama neliela enerģijas cenu inflācija. Gaidāms, ka enerģijas cenu inflācija 2024. gada 3. ceturksnī atkal kļūs negatīva, pēc tam līdz 2024. gada beigām pieaugot galvenokārt degvielas bāzes efektu dēļ. Arī 2025. gada 1. pusgadā gaidāms neliels enerģijas cenu inflācijas svārstīgums, t. sk. kāpums janvārī saistībā ar dažu likumos joprojām noteikto ar enerģiju saistīto fiskālo pasākumu atcelšanu[8]. Gaidāms, ka kopējā degvielas cenu inflācija iespēju aplēšu periodā saglabāsies negatīva. To noteiks lejupvērstās biržā tirgoto naftas nākotnes līgumu cenu līknes. To daļēji kompensē pozitīva gāzes un elektroenerģijas cenu inflācija, t. sk. neliela augšupvērsta ietekme, ko rada ar klimatu saistītie fiskālie pasākumi. Kopumā gaidāms, ka enerģijas cenu inflācija 2025. un 2026. gadā būs zema un faktiski neietekmēs kopējo SPCI (7. att. a) panelis un 8. att.).
Gaidāms, ka pārtikas cenu inflācija tuvākajā laikā kopumā nemainīsies un pēc tam nedaudz samazināsies. To noteiks mērena resursu izmaksu dinamika (7. att. b) panelis). Pārtikas cenu inflācija pakāpeniski samazinājās, jūlijā sasniedzot 2.3 %, ko galvenokārt noteica cenu spiediena pārneses mazināšanās, izzūdot agrāko enerģijas un pārtikas preču cenu šoku ietekmei. Gaidāms, ka 2024. gada beigās pārtikas cenu inflācija nedaudz pieaugs. Gaidāms, ka 2025. gada pirmajos trijos ceturkšņos pārtikas cenu inflācijas dinamika pamatā būs horizontāla, līmenim svārstoties ap 2.5 %. Šo līmeni uzturēs apstrādātās pārtikas cenu inflācija. Paredzams, ka pēc tam 2026. gadā tā samazināsies vidēji līdz 2.1 %, daļēji atspoguļojot pieņēmumu par pārtikas izejvielu cenu mērenu dinamiku.
5. tabula
Cenu un izmaksu attīstība eurozonā
(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %; korekcijas procentu punktos)
| 2024. gada septembris | Korekcijas salīdzinājumā ar 2024. gada jūniju | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
2023 | 2024 | 2025 | 2026 | 2023 | 2024 | 2025 | 2026 | |
SPCI | 5.4 | 2.5 | 2.2 | 1.9 | 0.0 | 0.0 | 0.0 | 0.0 |
SPCI (neietverot enerģijas cenas) | 6.3 | 2.9 | 2.4 | 2.0 | 0.0 | 0.1 | 0.1 | –0.1 |
SPCI (neietverot enerģijas un pārtikas cenas) | 4.9 | 2.9 | 2.3 | 2.0 | 0.0 | 0.1 | 0.1 | 0.0 |
SPCI (neietverot enerģijas un pārtikas cenas un netiešo nodokļu pārmaiņas) | 5.0 | 2.8 | 2.3 | 2.0 | 0.0 | 0.1 | 0.1 | 0.0 |
SPCI (enerģijas cenas) | -2.0 | –1.4 | 1.1 | 0.6 | 0.0 | –0.6 | 0.1 | 0.3 |
SPCI (pārtikas cenas) | 10.9 | 2.9 | 2.4 | 2.1 | 0.0 | –0.1 | –0.3 | –0.1 |
IKP deflators | 5.8 | 3.1 | 2.4 | 2.0 | –0.2 | –0.2 | 0.0 | 0.0 |
Importa deflators | –2.8 | –0.4 | 1.7 | 1.8 | 0.1 | –0.2 | –0.3 | –0.1 |
Atlīdzība vienam nodarbinātajam | 5.3 | 4.5 | 3.6 | 3.2 | 0.1 | –0.3 | 0.1 | 0.0 |
Darba ražīgums uz vienu nodarbināto | –0.9 | 0.0 | 0.9 | 1.1 | 0.0 | –0.1 | –0.1 | 0.0 |
Vienības darbaspēka izmaksas | 6.2 | 4.5 | 2.6 | 2.1 | 0.1 | –0.2 | 0.1 | 0.0 |
Vienības peļņa1) | 5.7 | 0.2 | 1.6 | 1.6 | –0.5 | 0.1 | –0.3 | 0.0 |
Piezīmes. Korekcijas aprēķinātas, izmantojot noapaļotus skaitļus. IKP un importa deflatori, vienības darbaspēka izmaksas, atlīdzība vienam nodarbinātajam un darba ražīgums noteikti, izmantojot atbilstoši darbadienu skaitam koriģētus datus. Vēsturiskie dati var atšķirties no jaunākajām Eurostat publikācijām, jo dati tiek publiskoti pēc iespēju aplēšu datu aktualizēšanas pēdējā datuma. Datus, t. sk. arī ceturkšņa datus, var lejupielādēt makroekonomisko iespēju aplēšu datubāzē ECB interneta vietnē.
1) Vienības peļņa definēta kā bruto darbības ieņēmumi un dažādi ienākumi (kas koriģēti, lai atspoguļotu pašnodarbināto personu ienākumus) uz vienu reālā IKP vienību.
7. attēls
SPCI enerģijas un pārtikas cenu inflācijas perspektīva
a) SPCI enerģijas cenu inflācija | b) SPCI pārtikas cenu inflācija |
|---|---|
(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %) | (pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %) |
 |  |
Piezīme. Vertikālā līnija norāda uz pašreizējā iespēju aplēšu perioda sākumu.
8. attēls
Eurozonas SPCI inflācija – dalījums galvenajos komponentos
(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %; devums; procentu punktos)
Piezīme. Vertikālā līnija norāda uz pašreizējā iespēju aplēšu perioda sākumu.
Gaidāms, ka SPCIX inflācija iespēju aplēšu periodā samazināsies un 2026. gadā vidēji būs 2.0 % (9. att.). SPCIX inflācijas sarukumu līdz 2024. gada vidum galvenokārt noteica lēnāks neenerģijas rūpniecības preču cenu kāpums. Tomēr gaidāms, ka neenerģijas rūpniecības preču inflācija 2024. gada beigās nedaudz pieaugs. Pakalpojumu cenu inflācija bijusi noturīgāka un tās virzība 2024. gada 1. pusgadā būtībā bija horizontāla, līmenim svārstoties ap 4 %. Gaidāms, ka šāda virzība turpināsies arī gada atlikušajā daļā. Prognozēto SPCIX inflācijas samazināšanos 2025. un 2026. gadā noteiks pakāpenisks pakalpojumu cenu inflācijas sarukums, izzūdot ietekmei, ko radīja atkalatvēršanās pēc pandēmijas, un darbaspēka izmaksu spiediena iespējamā mazināšanās, savukārt preču cenu inflācija, kā gaidāms, kopumā saglabāsies atbilstoša vēsturiski vidējam līmenim. Runājot vispārīgāk, ar SPCIX inflāciju saistītais inflācijas samazināšanās process atspoguļo atlikušo lejupvērsto ietekmi, ko rada agrāko enerģijas cenu šoku sarūkošie netiešie efekti, kā arī stingrākas monetārās politikas joprojām vērojamās transmisijas lejupvērsto ietekmi, t. sk. caur lēnāku darba samaksas kāpumu.
9. attēls
Eurozonas SPCI inflācija (neietverot enerģijas un pārtikas cenas)
(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)
Piezīmes. Vertikālā līnija norāda uz pašreizējā iespēju aplēšu perioda sākumu. Ar galveno iespēju aplēšu atainošanai izmantotajiem diapazoniem novērtēta nenoteiktības pakāpe. Diapazoni ir simetriski. Tie balstās uz agrākām aplēšu kļūdām, veicot korekcijas, kas atspoguļo izņēmumus. Intervāli (no tumšākā līdz gaišākajam) atspoguļo 30 %, 60 % un 90 % varbūtību, ka SPCIX inflācija iekļausies attiecīgajos intervālos. Sīkāku informāciju sk. ECB speciālistu 2023. gada marta makroekonomisko iespēju aplēšu eurozonai ielikumā "Ar aplēsēm saistītās nenoteiktības attēlojums".
Salīdzinājumā ar 2024. gada jūnija iespēju aplēsēm kopējās SPCI inflācijas perspektīva nav koriģēta (10. att.). SPCIX inflācijas augšupvērsto korekciju 2024. gadā kompensē lejupvērsta enerģijas un pārtikas cenu inflācijas korekcija. SPCIX inflācijas augšupvērstā korekcija 2024. un 2025. gadā skaidrojama galvenokārt ar pēdējos mēnešos saņemtajiem pārsteidzošajiem datiem saistībā ar augstākiem SPCI pakalpojumu cenu inflācijas rezultātiem. Sākot ar 2025. gada 2. pusgadu, SPCIX inflācijas ceturkšņa profils koriģēts un nedaudz pazemināts. Tas atbilst reālā IKP un darba samaksas lejupvērstajai korekcijai, kā arī euro kursa kāpuma lejupvērstajai ietekmei, ko daļēji kompensē pieņēmumu par augstākām gāzes cenām netiešā ietekme. SPCI pārtikas cenu inflācijas lejupvērstā korekcija visā iespēju aplēšu periodā galvenokārt skaidrojama ar zemākiem jaunākajiem datiem, nekā gaidīts, un pieņēmumiem par zemākām pārtikas izejvielu cenām. Vēlāk iespēju aplēšu periodā enerģijas cenu inflācija koriģēta un paaugstināta atbilstoši gāzes un elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenu pieņēmumu augšupvērstai korekcijai (1. ielikums).
10. attēls
Inflācijas iespēju aplēses korekcijas salīdzinājumā ar 2024. gada jūnija iespēju aplēsēm
(procentu punktos)
Piezīmes. Korekcijas veiktas, izmantojot nenoapaļotus skaitļus. Noapaļotu skaitļu izteiksmē SPCI inflācijas dati ir nenoapaļoti visos iespēju aplēšu perioda gados.
Paredzams, ka nominālās darba samaksas pieaugums pakāpeniski samazināsies, bet joprojām būs spēcīgs, ļaujot reālajai darba samaksai ātri sasniegt līmeni, kāds bija pirms straujā inflācijas kāpuma (11. att.). Atlīdzības vienam nodarbinātajam pieaugums 2024. gada 1. ceturksnī bija 4.7 %, un tiek lēsts, ka 2. ceturksnī tas turpinājis sarukt (līdz 4.6 %; par 0.5 procentu punktiem mazāk, nekā tika gaidīts jūnija iespēju aplēsēs).[9] Paredzams, ka 2. pusgadā tas turpinās pazemināties un 2024. gada vidējais rādītājs būs 4.5 %. Vēlāk iespēju aplēšu periodā tas turpinās palēnināties. Tomēr gaidāms, ka tas joprojām būs paaugstināts salīdzinājumā ar vēsturisko līmeni sakarā ar joprojām ierobežoto darbaspēka piedāvājumu un atlikušajiem inflācijas kompensācijas pasākumiem. Gaidāms, ka vienošanās ceļā noteiktā darba samaksa atlikušajā 2024. gada daļā nedaudz palielināsies un pēc tam pakāpeniski samazināsies atbilstoši zemākai inflācijai. Tiek uzskatīts, ka atlīdzības vienam nodarbinātajam pieaugums 2026. gadā būs 3.2 %. Šis rādītājs nedaudz pārsniedzot paredzamā produktivitātes pieauguma un SPCI inflācijas summu. Salīdzinājumā ar 2024. gada jūnija iespēju aplēsēm atlīdzības vienam nodarbinātajam pieaugums 2024. gadā koriģēts un pazemināts par 0.3 procentu punktiem. To noteica pārsteidzošie dati 1. pusgadā. Gaidāms, ka reālā darba samaksa 2024. gada 3. ceturksnī atkal sasniegs 2022. gada sākuma līmeni (atbilstoši 2024. gada jūnija iespēju aplēsēm) un drīz pēc tam – 2021. gada sākuma līmeni.
11. attēls
Atlīdzība vienam nodarbinātajam
(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)
Piezīmes. Vertikālā līnija norāda uz pašreizējā iespēju aplēšu perioda sākumu. Vēsturiskie dati var atšķirties no jaunākajām Eurostat publikācijām (sk. 9. zemsvītras piezīmi).
Paredzams, ka ievērojami mazināsies vienības darbaspēka izmaksu kāpums. Vienības darbaspēka izmaksu pieaugums jau samazinājies salīdzinājumā ar 2023. gadā sasniegto vēsturiski augstāko līmeni, un tiek lēsts, ka 2024. gada 2. ceturksnī tā temps bija 4.7 %.[10] Gaidāms, ka tas turpinās sarukt straujā tempā, 2026. gadā sasniedzot 2.1 %. Tas atspoguļo paredzamo darba ražīguma pieaugumu kopā ar lēnāku darba samaksas kāpumu. Tomēr vienības darbaspēka izmaksu pieaugums joprojām ievērojami pārsniegs vidējo rādītāju pirms pandēmijas (1.5 %). Salīdzinājumā ar 2024. gada jūnija iespēju aplēsēm vienības darbaspēka izmaksu pieaugums koriģēts un 2024. gadā pazemināts par 0.2 procentu punktiem un 2025. gadā paaugstināts par 0.1 procentu punktu sakarā ar atlīdzības vienam nodarbinātajam korekcijām, ko 2025. gadā papildina nedaudz lēnāks darba ražīguma pieaugums.
Paredzams, ka iekšzemes cenu spiediens, ko nosaka pēc IKP deflatora pieauguma, turpinās samazināties, peļņas pieaugumam sākotnēji amortizējot lielo darbaspēka izmaksu spiedienu un pēc tam kļūstot straujākam (12. att.). IKP deflatora gada pieauguma temps pēdējos ceturkšņos krasi sarucis, 2024. gada 2. ceturksnī sasniedzot 3.2 %.[11] Paredzams, ka 2024. gadā tas turpinās samazināties (2024. gadā – vidēji par 3.1 %), pēc tam sarūkot pakāpeniskāk (2026. gadā – vidēji par 2.0 %). Produkcijas vienības peļņas pieaugums sasniedza 2022. gada beigās sasniedza augstāko punktu un 2024. gada 2. ceturksnī kļuva negatīvs.[12] Gaidāms, ka 2024. gadā tas joprojām būs lēnāks par vienības darbaspēka izmaksu kāpumu, kas nozīmē, ka peļņas maržas amortizē samērā spēcīgo darbaspēka izmaksu pieaugumu. Tā kā vienības darbaspēka izmaksu kāpums palēninās un citu ražošanas izmaksu pieaugums arī joprojām ir ierobežots, gaidāms, ka, sākot ar 2025. gadu, produkcijas vienības peļņas pieaugums nedaudz atjaunosies. To veicina tautsaimniecības atveseļošanās un produktivitātes pieauguma nostiprināšanās. Salīdzinājumā ar 2024. gada jūnija iespēju aplēsēm IKP deflatora pieaugums 2024. gadā koriģēts un pazemināts, bet 2025. un 2026. gadā nav mainīts. Vienības peļņa 2024. gadā koriģēta un nedaudz paaugstināta un 2025. gadā samazināta par 0.3 procentu punktiem, amortizējot vienības darbaspēka izmaksu lejupvērsto korekciju 2024. gadā un nelielo augšupvērsto korekciju 2025. gadā.
12. attēls
a) IKP deflators un tā komponenti | b) IKP deflators un tā komponenti – korekcijas salīdzinājumā ar 2024. gada jūnija iespēju aplēsēm |
|---|---|
(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %; devums; procentu punktos) | (devums; procentu punktos) |
 |  |
Piezīme. Vertikālā līnija norāda uz pašreizējā iespēju aplēšu perioda sākumu.
Gaidāms, ka pēc negatīva gada pieauguma tempa 2024. gadā importa cenu inflācija iespēju aplēšu perioda turpmākajos gados saglabāsies zem 2 % līmeņa. Gaidāms, ka importa deflatora pieaugums kļūs straujāks (no –2.8 % 2023. gadā līdz –0.4 % 2024. gadā, 1.7 % 2025. gadā un 1.8 % 2026. gadā). Visā iespēju aplēšu periodā tas samazināts atbilstoši konkurentu eksporta cenu korekcijām un nelielajam euro kursa kāpumam, uz ko norāda tehniskie pieņēmumi (1. ielikums).
6. Scenāriju un jutīguma analīze
Alternatīvas enerģijas cenu tendences
Enerģijas izejvielu cenu dinamika nākotnē ir ļoti nenoteikta, un alternatīvas naftas un gāzes izejvielu cenu tendences joprojām būtiski ietekmētu tautsaimniecības perspektīvu, īpaši attiecībā uz inflāciju. Lai gan speciālistu iespēju aplēšu pamatā ir 1. ielikumā aplūkotie tehniskie pieņēmumi, šajā jutīguma analīzē sniegtas alternatīvas lejupvērstas un augšupvērstas tendences, kas iegūtas, izmantojot uz iespēju līgumos ietverto naftas un gāzes cenu neitrālo blīvumu 25. un 75. procentili.[13] Alternatīvās naftas cenu tendences simetriski sadalītas ap pamataplēsi, atspoguļojot kopumā līdzsvarotus riskus. Turpretī gāzes cenu sadalījums norāda uz augšupvērstiem riskiem saistībā ar tehniskajiem pieņēmumiem (13. att.). Tas atspoguļo iespējamos nelabvēlīgos ģeopolitiskos riskus, eskalējoties spriedzei Tuvajos Austrumos un Ukrainas armijai ieejot Krievijas teritorijā. Tiek apsvērts arī konstantu cenu pieņēmums attiecībā uz naftu un gāzi. Katrā gadījumā tiek aprēķināts sintētisks enerģijas cenu indekss (naftas un gāzes cenu tendenču vidējais svērtais lielums) un tiek novērtēta makroekonomiskā ietekme, izmantojot ECB un Eurosistēmas modeļus. Rezultāti atspoguļoti 6. tabulā. Tie kopumā liecina par spēcīgākiem augšupvērstiem nekā lejupvērstiem inflācijas riskiem un ierobežotākiem IKP pieauguma riskiem.
13. attēls
Alternatīvas enerģijas cenu pieņēmumu tendences
a) Pieņēmums par naftas cenām
(ASV dolāros par barelu)
b) Pieņēmums par gāzes cenām
(euro par MWh)
Avoti: Morningstar un ECB aprēķini.
Piezīme. Iespēju līgumos ietverto naftas un gāzes cenu blīvumi iegūti no tirgū kotētajām cenām 2024. gada 16. augustā – Brent jēlnaftas iespēju līgumu cenām ICE biržā un dabasgāzes nākotnes līgumu (ar fiksētiem ceturkšņa līguma beigu termiņiem) cenām Nīderlandes biržā.
6. tabula
Alternatīvas enerģijas cenu attīstības tendences un to ietekme uz reālā IKP pieaugumu un SPCI inflāciju
1. tendence: 25. procentile | 2. tendence: 75. procentile | 3. tendence: konstantas cenas | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
2024 | 2025 | 2026 | 2024 | 2025 | 2026 | 2024 | 2025 | 2026 | |
(novirzes no pamataplēses līmeņa; %) | |||||||||
Naftas cenas | –4.0 | –14.1 | –19.1 | 3.6 | 14.8 | 18.5 | 1.2 | 8.1 | 12.3 |
Gāzes cenas | –10.2 | –19.8 | –23.8 | 7.2 | 21.1 | 26.6 | –2.4 | –6.9 | 7.9 |
Sintētiskais enerģijas cenu indekss | –7.3 | –16.8 | –20.0 | 6.7 | 19.3 | 24.3 | 0.0 | 2.1 | 10.6 |
(novirzes no pamataplēses pieauguma tempa; procentu punktos) | |||||||||
Reālā IKP pieaugums | 0.0 | 0.1 | 0.1 | 0.1 | –0.1 | –0.1 | 0.0 | 0.0 | 0.0 |
SPCI inflācija | –0.2 | –0.6 | –0.3 | 0.3 | 0.8 | 0.4 | 0.0 | 0.1 | 0.3 |
Piezīmes. Šajā jutīguma analīzē izmantots sintētisks enerģijas cenu indekss, apvienojot biržā tirgoto naftas un gāzes nākotnes līgumu cenas. 25. un 75. procentile attiecas uz naftas un gāzes cenu neitrālajiem blīvumiem 2024. gada 16. augustā, kas iegūti no iespēju līgumiem. Konstantā naftas un gāzes cena atbilst vērtībai tajā pašā datumā. Makroekonomiskā ietekme norādīta kā vairāku ECB un Eurosistēmas speciālistu makroekonomisko modeļu vidējais rezultāts.
2. ielikums
Alternatīvi patērētāju konfidences scenāriji un to ietekme uz tautsaimniecību
Šajā scenāriju analīzē pētīti riski, kas apdraud 2024. gada septembra pamataplēsi un izriet no iespējamiem patērētāju konfidences šokiem. Analīzē aplūkotas jaunākās norises un, izmantojot empīrisku modeli, novērtēts, kā negaidītas patērētāju konfidences pārmaiņas ietekmē mājsaimniecību lēmumus par patēriņu, ieguldījumiem mājokļos un uzkrājumiem. Pēc tam, izmantojot ECB-BASE modeli, tiek pētīta plašāka ietekme uz ekonomisko aktivitāti un inflāciju, ko rada konfidences šoku izraisītie alternatīvie lēmumi par uzkrājumiem un tēriņiem.
Patērētāju konfidence strauji kritās, sākoties Krievijas karam pret Ukrainu, un kopš tā laika saglabājusies zema, neraugoties uz nelielu atveseļošanos. Eurozonas patērētāju konfidence kopš 2022. gada sākuma saskārusies ar vairākiem smagiem ekonomiskajiem šokiem, t. sk. enerģijas cenu un kopējās inflācijas kāpumu, spēcīgu monetārās politikas stingrības palielināšanos un paaugstinātu nenoteiktību. Attiecīgi 2022. gada septembrī tā sasniedza zemāko punktu (A att. b) panelis). Pēc šīs sākotnējās straujās lejupslīdes patērētāju konfidence pēdējos ceturkšņos atjaunojusies, tomēr saglabājusies zemāka par līmeni, kāds bija pirms kara. Kopā ar tautsaimniecības atkalatvēršanās labvēlīgo seku izzušanu šis ilgstoši zemais patērētāju konfidences līmenis kavējis ārkārtīgi spēcīgo patēriņa un mājokļu ieguldījumu atjaunošanos pēc pandēmijas, izraisot pretēju norisi – uzkrājumu pieaugumu (A att. a) panelis).
A attēls
Privātais patēriņš, ieguldījumi mājokļos, uzkrājumu rādītājs un patērētāju konfidence laikā kopš 2022. gada
a) Privātais patēriņš, ieguldījumi mājokļos un uzkrājumu rādītājs | b) Patērētāju konfidence un nenoteiktība |
(kreisā ass: pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %; labā ass: bruto rīcībā esošo ienākumu; %) | (standartizēts līmenis) |
 |  |
Avoti: Eurostat, Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts un ECB speciālistu aprēķini.
Piezīmes. Tabulas b) panelī visas pieejamās izlases dati (no 1999. gada janvāra līdz 2024. gada augustam attiecībā uz konfidences datiem un no 2019. gada aprīļa līdz 2024. gada jūlijam attiecībā uz nenoteiktības datiem) standartizēti. Pārtrauktā zilā līnija attiecas uz patērētāju konfidences aplēsi atbilstoši pamataplēsēm, izmantojot B attēlā aprakstīto empīrisko modeli. Tabulā ietvertās alternatīvās patērētāju konfidences tendences aprakstītas tālāk. Vertikālā līnija b) panelī norāda uz pašreizējā iespēju aplēšu perioda sākumu. Jaunākie novērojumi a) panelī attiecas uz 2024. gada 1. ceturksni un b) panelī – uz 2024. gada augustu.
Empīriskais modelis liecina, ka neparedzētām patērētāju konfidences pārmaiņām ir būtiska ietekme uz privāto patēriņu, ieguldījumiem mājokļos un uzkrājumu rādītāju. Beijesa strukturālais vektoru autoregresijas (BSVAR) modelis aplēsts, izmantojot eurozonas datus no 1999. gada 1. ceturkšņa līdz 2019. gada 4. ceturksnim. Tas ietver patērētāju konfidenci, privāto patēriņu, ieguldījumus mājokļos, procentu likmi, reāli rīcībā esošos ienākumus un privātā patēriņa deflatoru. Modelī izmantota rekursīva identificēšanas shēma, lai izprastu patērētāju konfidences šoku ietekmi.[14] Negatīva vienas standartnovirzes šoka ietekme uz patērētāju konfidenci pēc astoņiem ceturkšņiem izraisa samazinājumu līdz šādiem zemākajiem līmeņiem – rīcībā esošo ienākumu samazinājums aptuveni par 0.8 % un privātā patēriņa samazinājums aptuveni par 0.6 %. Tā rezultātā pēc sešiem ceturkšņiem uzkrājumu rādītāja pieauguma augstākais līmenis ir aptuveni 0.9 procentu punkti.[15] Nelabvēlīgā konfidences šoka ietekmē sarūk arī ieguldījumi mājokļos (zemākais līmenis pēc aptuveni septiņiem ceturkšņiem – 1.2 %). Šie rezultāti liecina, ka patērētāju konfidences pasliktināšanās ilgstoši kavē mājsaimniecību tēriņus un ieguldījumus, vienlaikus veicinot vēlmi veidot uzkrājumus (arī piesardzības apsvērumu dēļ).
B tabula
Patērētāju konfidences šoku aplēstā ietekme uz reāli rīcībā esošajiem ienākumiem, privāto patēriņu un ieguldījumiem mājokļos
|
Avoti: Eurostat, Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts un ECB aprēķini.
Piezīmes. Modeļa aplēses veiktas, izmantojot eurozonas datus par patērētāju konfidenci, privāto patēriņu, ieguldījumiem mājokļos, procentu likmi, reāli rīcībā esošajiem ienākumiem un privātā patēriņa deflatoru laikā no 1999. gada 1. ceturkšņa līdz 2019. gada 4. ceturksnim. Procentu likmi aprēķina kā valdības īstermiņa un ilgtermiņa procentu likmju vidējo rādītāju. Mainīgie lielumi ievadīti modelī reģistrēšanas līmeņos (izņemot procentu likmi). Modeļa aplēses veiktas, izmantojot četras nobīdes. Pieņemtajā Šoleskī identifikācijas shēmā vispirms ierindots privātā patēriņa deflators, kam seko reāli rīcībā esošie ienākumi, privātais patēriņš, ieguldījumi mājokļos, procentu likmes un patērētāju konfidence. Attēlā sniegtās atbildes normalizētas atbilstoši patērētāju konfidences samazinājumam vienas standartnovirzes šoka rezultātā. Zilās zonas apzīmē 68 % konfidences intervālus. Ietekme uz uzkrājumu rādītāju tiek aprēķināta, izmantojot modelī ietverto konfidences šoku ietekmi uz reāli rīcībā esošajiem ienākumiem un reālo privāto patēriņu; attiecīgās uzkrājumu rādītāja tendences attēlotas C attēlā.
Pamatojoties uz empīriskajiem konstatējumiem, lai novērtētu plašāku ietekmi uz ekonomisko aktivitāti un inflāciju, ECB-BASE modelī tiek ievadītas trīs alternatīvas uzkrājumu rādītāja un mājokļos veikto ieguldījumu tendences, kas atspoguļo dažādus patērētāju konfidences šokus.[16],[17] Pirmajā (zemākas konfidences) scenārijā pieņemts, ka patērētāju konfidence 2024. gada 4. ceturksnī pasliktinās par vienu standartnovirzi un pēc tam saglabājas zema (A att. b) panelis). Šādu scenāriju varētu izraisīt augošā ģeopolitiskā nenoteiktība un vēl arvien augsto finansēšanas izmaksu ilgstošāka kavējoša ietekme. Šajā scenārijā uzkrājumu rādītājs piesardzības apsvērumu dēļ visu atlikušo iespēju aplēšu periodu paaugstinās virs pamataplēses līmeņa. Tādējādi ieguldījumi mājokļos samazinās, mājsaimniecībām perspektīvas pasliktināšanās apstākļos pielāgojot savus ieguldījumu lēmumus. Turpretī otrajā (augstākas konfidences) scenārijā pieņemts, ka patērētāju konfidence salīdzinājumā ar pamataplēsi uzlabosies ātrāk sakarā ar pozitīvu vienas standartnovirzes šoku 2024. gada 4. ceturksnī. Šādu scenāriju varētu izraisīt labvēlīgākas perspektīvas attiecībā uz inflācijas samazināšanos, noturīgiem darba tirgiem, reālo ienākumu kāpuma atjaunošanos un patērētāju nenoteiktības turpmāku mazināšanos. Labvēlīgāka patērētāju konfidence izpaužas zemākā uzkrājumu rādītāja līmenī, kas 2026. gada beigās noslīd līdz līmenim, kāds bija pirms pandēmijas, kā arī tēriņu pieaugumā un ieguldījumos mājokļos. Trešajā (īslaicīgi zemākas konfidences) scenārijā pieņemts, ka patērētāju konfidence 2024. gada 4. ceturksnī sākotnēji samazinās par vienu standartnovirzi, bet pēc tam 2025. gada 3. ceturksnī atkal atjaunojas tikpat lielā mērā. Attiecīgi uzkrājumu rādītājs sākotnēji palielinās virs pamataplēses, bet pēc pozitīvā konfidences šoka 2025. gada 2. pusgadā tas pakāpeniski pietuvojas tam (sk. C att.). Zemāka konfidences scenārija rezultātā reālā IKP pieaugums 2025. un 2026. gadā ir attiecīgi par 0.3 un 0.6 procentu punktiem zemāks par pamatscenāriju, reālajam privātajam patēriņam 2025. gadā samazinoties par 0.4 procentu punktiem un 2026. gadā – par 0.9 procentu punktiem salīdzinājumā ar pamatscenāriju (A tabula). To papildina negatīva ietekme uz nodarbinātības pieaugumu par 0.1 procentu punktu 2025. gadā un par 0.2 procentu punktiem 2026. gadā. SPCI inflācija 2026. gadā būtu par 0.1 procentu punktu zemāka. Augstākas konfidences scenārijā būtu vērojama pamatā simetriska pozitīvu ietekme uz IKP, patēriņu un inflāciju. Īslaicīgi zemākas konfidences scenārijā 2024.–2026. gadā vērojamas reālā IKP pieauguma kumulētas novirzes no pamataplēses par –0.1 procentu punktu. Ietekme uz privāto patēriņu ir lielāka, bet attiecībā uz inflāciju tā ir neliela.
C attēls
Alternatīvas uzkrājumu rādītāja attīstības tendences
(% no rīcībā esošajiem ienākumiem)
Piezīmes. Alternatīvās uzkrājumu rādītāja attīstības tendences atbilst implicētajām tendencēm, kam pamatā ir konfidences šoku aplēstā ietekme uz reāli rīcībā esošajiem ienākumiem un privāto patēriņu, kā parādīts B attēlā. Šīs alternatīvās tendences ievadītas ECB-BASE modelī kopā ar uz modeli balstīto konfidences šoku aplēsto ietekmi uz ieguldījumiem mājokļos. Gaiši zilā līnija attēlā ataino vidējo uzkrājumu rādītāju 2019. gadā.
Pašlaik joprojām zemā patērētāju konfidence īstermiņā, visticamāk, negatīvi ietekmēs mājsaimniecību lēmumus par tēriņiem, ieguldījumiem un uzkrājumiem. Tomēr, nepastāvot turpmākiem nelabvēlīgiem šokiem, domājams, ka eurozonas patērētāju konfidence turpinās pakāpeniski uzlaboties. To nosaka inflācijas samazināšanās, noturīgi darba tirgi, reālo ienākumu kāpuma atjaunošanās un patērētāju nenoteiktības mazināšanās. Vienlaikus domājams, ka vēl kādu laiku saglabāsies joprojām augsto finansējuma izmaksu kavējošā ietekme un mazinās patērētāju konfidences atjaunošanās tempu.
A tabula
Patērētāju konfidences šoku ietekme uz reālā IKP pieaugumu, SPCI inflāciju un privāto patēriņu
(novirze no pamataplēses; procentu punktos)
Reālā IKP pieaugums | Privātā patēriņa pieaugums | SPCI inflācija | ||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
2024 | 2025 | 2026 | Kumulētā vērtība | 2024 | 2025 | 2026 | Kumulētā vērtība | 2024 | 2025 | 2026 | Kumulētā vērtība | |
1. scenārijs: zemāka konfidence | 0.0 | –0.3 | –0.6 | –0.9 | 0.0 | –0.4 | –0.9 | –1.4 | 0.0 | 0.0 | –0.1 | –0.1 |
2. scenārijs: augstāka konfidence | 0.0 | 0.3 | 0.5 | 0.9 | 0.0 | 0.4 | 0.9 | 1.4 | 0.0 | 0.0 | 0.1 | 0.1 |
3. scenārijs: īslaicīgi zemāka konfidence | 0.0 | –0.3 | 0.1 | –0.1 | 0.0 | –0.4 | 0.1 | –0.3 | 0.0 | 0.0 | 0.0 | 0.0 |
Avoti: ECB-BASE modelis un ECB speciālistu aprēķini.
Piezīmes. ECB-BASE simulācija, izmantojot "iespēju aplēšu aktualizācijas modalitāti", kas ietver eksogēnu valūtas kursu un monetāro un fiskālo politiku. Turklāt nav ietverti citi kanāli, kas varētu pastiprināt patērētāju konfidences šoku ietekmi, piemēram, atbilstošs starptautiskās vides scenārijs vai tiešā ietekme caur gaidām. 1. scenārijs "Zema konfidence" veidots, izmantojot mājokļu ieguldījumu un uzkrājumu rādītāja reakcijas atbilstoši pozitīvam vienas standartnovirzes patērētāju konfidences šokam, kā norādīts B attēlā, savukārt 2. scenārijs "Augstāka konfidence" izmanto tendences, kas atbilst negatīvam vienas standartnovirzes šokam. 3. scenārijs "Īslaicīgi zemāka konfidence" izmanto ieguldījumu mājokļos un uzkrājumu rādītāja reakcijas atbilstoši negatīvam vienas standartnovirzes šokam, kam pēc četriem ceturkšņiem seko tikpat liels pozitīvs šoks. Privātā patēriņa reakcija atbilst ECB-BASE modeļa implicētajai reakcijai. Visi skaitļi uzrādīti kā novirzes no pamataplēses procentu punktos un noapaļo līdz vienam ciparam aiz komata.
3. ielikums
Salīdzinājums ar citu institūciju un privātā sektora prognozēm
ECB speciālistu 2024. gada septembra iespēju aplēses pamatā iekļaujas citu IKP un SPCI inflācijas prognožu diapazonā un attiecībā uz pamatinflāciju 2024. un 2025. gadā nedaudz pārsniedz to. Speciālistu izaugsmes iespēju aplēses 2024. un 2025. gadam iekļaujas samērā šaurā citu iestāžu prognožu un privātā sektora speciālistu apsekojumu diapazonā, bet nedaudz pārsniedz 2026. gada diapazonu. Attiecībā uz SPCI inflāciju ECB speciālistu iespēju aplēses 2024. un 2025. gadam atrodas diapazona augšgalā. ECB speciālistu iespēju aplēses 2026. gadam atbilst citām prognozēm (1.9 %). Attiecībā uz SPCI inflāciju (neietverot enerģijas un pārtikas cenas) ECB speciālistu iespēju aplēses 2024. un 2025. gadam nedaudz pārsniedz citu prognožu diapazonu.
Tabula
Eurozonas reālā IKP pieauguma un SPCI inflācijas jaunāko prognožu salīdzinājums
(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)
| Publiskošanas datums | IKP pieaugums | SPCI inflācija | SPCI inflācija (neietverot enerģijas un pārtikas cenas) | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
2024 | 2025 | 2026 | 2024 | 2025 | 2026 | 2024 | 2025 | 2026 | ||
ECB speciālistu iespēju aplēses | 2024. gada septembris | 0.8 | 1.3 | 1.5 | 2.5 | 2.2 | 1.9 | 2.9 | 2.3 | 2.0 |
Consensus Economics | 2024. gada augusts | 0.8 | 1.3 | 1.4 | 2.4 | 2.0 | 1.9 | 2.8 | 2.2 | – |
Aptauja Survey of Professional Forecasters | 2024. gada jūlijs | 0.7 | 1.3 | 1.4 | 2.4 | 2.0 | 1.9 | 2.7 | 2.2 | 2.0 |
Starptautiskais Valūtas fonds | 2024. gada jūlijs | 0.9 | 1.5 | – | 2.4 | 2.1 | – | – | – | – |
Eiropas Komisija | 2024. gada maijs | 0.8 | 1.4 | – | 2.5 | 2.1 | – | 2.7 | 2.1 | – |
OECD | 2024. gada maijs | 0.7 | 1.5 | – | 2.3 | 2.2 | – | 2.6 | 2.1 | – |
Avoti: Consensus Economics prognozes, 2024. gada 15. augusts (2026. gada dati ņemti no 2024. gada jūlija apsekojuma); ECB Survey of Professional Forecasters, 2024. gada 19. jūlijs; SVF Pasaules tautsaimniecības perspektīva, 2024. gada 16. jūlijs; Eiropas Komisijas 2024. gada pavasara tautsaimniecības prognozes, 2024. gada 15. maijs; OECD Tautsaimniecības perspektīvas, 2024. gada 2. maijs.
Piezīmes. Šīs prognozes nav tiešā veidā salīdzināmas cita ar citu vai ar ECB speciālistu makroekonomiskajām iespēju aplēsēm, jo prognozes nav sagatavotas vienā laikā. Turklāt to pieņēmumi par fiskālajiem, finanšu un ārējiem mainīgajiem lielumiem, t. sk. naftas, gāzes un citu izejvielu cenām, iegūti, izmantojot atšķirīgas metodes. ECB speciālistu makroekonomiskajās iespēju aplēsēs uzrādīts atbilstoši darbadienu skaitam koriģēts gada reālā IKP pieauguma temps, bet Eiropas Komisija un Starptautiskais Valūtas fonds gada pieauguma tempu uzrāda, neveicot korekcijas atbilstoši darbadienu skaitam gadā. Citās prognozēs nav norādīts, vai tajās uzrādītie dati ir vai nav koriģēti atbilstoši darbadienu skaitam.
© Eiropas Centrālā banka, 2024
Pasta adrese: 60640 Frankfurt am Main, Germany
Tālrunis: +49 69 1344 0
Interneta vietne: www.ecb.europa.eu
Visas tiesības rezervētas. Atļauta pārpublicēšana izglītības un nekomerciālos nolūkos, norādot avotu.
Konkrētu terminu skaidrojumu sk. ECB glossary (tikai angļu valodā).
HTML ISBN 978-92-899-6551-4, ISSN 2529-4512, doi:10.2866/423010, QB-CE-24-002-LV-Q
Pēdējais datu aktualizēšanas termiņš attiecībā uz tehniskajiem pieņēmumiem un pasaules tautsaimniecības iespēju aplēsēm bija 2024. gada 16. augusts. ECB speciālistu makroekonomiskās iespēju aplēses eurozonai tika pabeigtas 29. augustā.
Ja vien nav konkrēti norādīts pretējais, atsauces uz pasaules vai globālajiem apkopotajiem tautsaimniecības rādītājiem šajā sadaļā neietver eurozonu.
Šo novērtējumu apstiprina jūlija globālais iepirkumu vadītāju indekss (IVI) eksporta pasūtījumiem un iegāžu krājumiem, kas sācis norādīt uz samazinājumu. Turklāt tirdzniecības apgrozījuma īstermiņa prognozes, kuru pamatā ir dati par kuģu kustību, liecina par tirdzniecības sašaurināšanos 3. ceturkšņa sākumā.
Eurostat pirmie pilnīgie reālā IKP pieauguma dati 2024. gada 2. ceturksnī tika publiskoti pēc ECB speciālistu 2024. gada septembra iespēju aplēšu pabeigšanas. Reālā IKP pieaugums izrādījās nedaudz vājāks, nekā gaidīts (0.2 % salīdzinājumā ar 0.3 % iespēju aplēsēs), un to galvenokārt noteica vājāks privātais patēriņš un ieguldījumi, kā arī mazāks krājumu pārmaiņu devums izaugsmē, ko daļēji kompensēja spēcīgāks eksports. Imports un valdības patēriņš pamatā atbilda septembra iespēju aplēsēm.
Sk. ECB 2023. gada "Tautsaimniecības Biļetena" Nr. 3 ielikumu A model-based assessment of the macroeconomic impact of the ECB’s monetary policy tightening since December 2021 ("ECB kopš 2021. gada decembra veiktās monetārās politikas stingrības palielināšanas makroekonomiskās ietekmes uz modeli balstīts novērtējums").
Nacionālo kontu dati, kas publiskoti 2024. gada 6. septembrī pēc septembra iespēju aplēšu datu pēdējā aktualizēšanas datuma, liecina par spēcīgāku eksporta pieaugumu 2. ceturksnī, ko galvenokārt noteica svārstīgie Īrijas dati.
Sk. ECB bloga ierakstu Low for long? Reasons for the recent decline in productivity ("Cik ilgi? Nesenā darba ražīguma krituma iemesli"), 2024. gada 6. maijs.
Tiek lēsts, ka enerģijas un inflācijas kompensējošo fiskālo pasākumu pārtraukšana kopš 2023. gada decembra radīs augšupvērstu ietekmi uz kopējo inflāciju 0.4 procentu punktu apmērā 2024. gadā un 0.1 procentu punkta apmērā 2025. gadā.
Saskaņā ar datiem, ko Eurostat publicēja 6. septembrī pēc 2024. gada septembra iespēju aplēšu pabeigšanas, atlīdzības vienam nodarbinātajam kāpums 2024. gada 2. ceturksnī bija 4.3 %.
Saskaņā ar datiem, ko Eurostat publicēja 6. septembrī, vienības darbaspēka izmaksu gada pieauguma temps 2024. gada 2. ceturksnī bija 4.6 %.
Saskaņā ar datiem, ko Eurostat publicēja 6. septembrī, IKP deflatora gada pieauguma temps 2024. gada 2. ceturksnī bija 3.0 %.
Saskaņā ar datiem, ko Eurostat publicēja 6. septembrī, vienības peļņas gada pieauguma temps 2024. gada 2. ceturksnī bija –0.6 %.
Izmantotās tirgus cenas atbilst stāvoklim 2024. gada 16. augustā (pēdējais datu aktualizēšanas termiņš attiecībā uz tehniskajiem pieņēmumiem).
Tā kā patērētāju konfidence atspoguļo norises saistībā ar standarta faktoriem, kas nosaka privāto patēriņu, tā Šoleskī (Cholesky) identifikācijas shēmā ierindota pēdējā.
Ietekme uz uzkrājumu rādītāju tiek atkārtoti aprēķināta, izmantojot empīriskajā modelī ietverto konfidences šoku ietekmi uz reāli rīcībā esošajiem ienākumiem un reālo privāto patēriņu.
Sk. Angelini, E., Bokan, N., Christoffel, K., Ciccarelli, M. un Zimic, S. Introducing ECB-BASE: The blueprint of the new ECB semi-structural model for the euro area ("ECB BASE ieviešana: jaunā ECB semistrukturālā eurozonas modeļa projekts"), Pētījumu sērija, Nr. 2315, ECB, 2019. gada septembris.
Tā kā uzkrājumu rādītāja un ieguldījumu mājokļos attīstības tendences tiek kalibrētas, pamatojoties uz empīriskajiem konstatējumiem, privātā patēriņa reakcija atbilst ECB-BASE modeļa implicētajai tendencei. Tas ļauj rīcībā esošajiem ienākumiem reaģēt bez ierobežojumiem, ļaujot modelī notikt endogēnai šoka transmisijai.
- 12 September 2024