PRESES KONFERENCE

ECB prezidente Kristīne Lagarda,
ECB viceprezidents Luiss de Gindoss

Frankfurtē pie Mainas, 2025. gada 6. martā

Labdien! Viceprezidenta un manā vārdā – esiet sveicināti mūsu preses konferencē!

Padome šodien nolēma pazemināt trīs galvenās ECB procentu likmes par 25 bāzes punktiem. Konkrētāk, lēmums pazemināt noguldījumu iespējas procentu likmi – likmi, ar kuras palīdzību mēs nosakām monetārās politikas nostājas virzību, – balstīts uz mūsu aktualizēto novērtējumu par inflācijas perspektīvu, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku.

Dezinflācijas process kopumā virzās atbilstoši gaidītajam. Inflācijas attīstība pamatā turpinājusies atbilstoši speciālistu gaidām, un jaunākās iespēju aplēses cieši atbilst iepriekšējām inflācijas prognozēm. Speciālisti tagad paredz, ka kopējā inflācija 2025. gadā vidēji būs 2.3 %, 2026. gadā – 1.9 % un 2027. gadā – 2.0 %. Augšupvērstā kopējās inflācijas korekcija 2025. gadam atspoguļo spēcīgāku enerģijas cenu dinamiku. Speciālisti lēš, ka inflācija (neietverot enerģijas un pārtikas cenas) 2025. gadā vidēji būs 2.2 %, 2026. gadā – 2.0 % un 2027. gadā – 1.9 %.

Vairākums pamatinflācijas rādītāju liecina, ka inflācija ilgtspējīgi stabilizēsies aptuveni mūsu 2 % vidējā termiņa mērķa līmenī. Iekšzemes inflācija joprojām ir augsta galvenokārt tāpēc, ka noteiktos sektoros darba samaksa un cenas ar būtisku aizkavēšanos turpina pielāgoties agrākajam inflācijas pieaugumam. Bet, kā bija gaidāms, cenu pieaugums kļūst lēnāks, un peļņa daļēji amortizē inflācijas ietekmi.

Mūsu monetārā politika kļūst nozīmīgi mazāk ierobežojoša, jo mūsu īstenotā procentu likmju samazināšana pakāpeniski mazina jauno aizņēmumu dārdzību uzņēmumiem un mājsaimniecībām un aizdevumu atlikuma pieaugums kļūst straujāks. Vienlaikus finansēšanas nosacījumu atvieglošanu ierobežo iepriekš veiktās procentu likmju paaugstināšanas turpmāka transmisija uz kredītu atlikumu, kopumā saglabājoties vājam kreditēšanas tempam. Tautsaimniecība saskaras ar turpmākiem izaicinājumiem, un speciālisti atkal samazinājuši izaugsmes prognozes – līdz 0.9 % 2025. gadā, līdz 1.2 % 2026. gadā un līdz 1.3 % 2027. gadā. Lejupvērstās korekcijas 2025. un 2026. gadā atspoguļo lēnāku eksporta pieaugumu un turpmāku ieguldījumu sarukumu, ko daļēji nosaka lielā tirdzniecības politikas nenoteiktība, kā arī plašāka politikas nenoteiktība. Augoši reālie ienākumi un pakāpeniski izzūdošā iepriekšējo procentu likmju paaugstinājumu ietekme joprojām ir galvenie faktori, kas nosaka laika gaitā gaidāmo pieprasījuma kāpumu.

Esam apņēmušies nodrošināt ilgtspējīgu inflācijas stabilizēšanos mūsu noteiktā 2 % vidējā termiņa mērķa līmenī. Īpaši pašreizējos augošas nenoteiktības apstākļos mēs noteiksim atbilstošu monetārās politikas nostāju atbilstoši datiem, pieņemot lēmumu katras sanāksmes ietvaros. Konkrētāk, mūsu lēmumi par procentu likmēm būs atkarīgi no novērtējuma par inflācijas perspektīvu, ņemot vērā saņemtos tautsaimniecības un finanšu datus, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku. Mēs iepriekš neapņemamies virzīt procentu likmes konkrētā virzienā.

Šodien pieņemtie lēmumi izklāstīti paziņojumā presei, kas pieejams mūsu interneta vietnē.

Tagad sīkāk paskaidrošu, kā, mūsuprāt, attīstīsies tautsaimniecība un inflācija, un pēc tam izskaidrošu mūsu novērtējumu par finanšu un monetārajiem nosacījumiem.

Ekonomiskā aktivitāte

Eurozonas tautsaimniecība 2024. gada 4. ceturksnī, visticamāk, pieauga nedaudz. 2025. gada pirmajos divos mēnešos turpinājās daudzas iepriekšējā gadā novērotās tendences. Apstrādes rūpniecība joprojām mazina izaugsmes tempu, neraugoties uz apsekojumu rādītāju uzlabošanos. Liela nenoteiktība gan eurozonā, gan ārvalstīs bremzē ieguldījumus un konkurētspējas problēmas nelabvēlīgi ietekmē eksportu. Vienlaikus pakalpojumi ir noturīgi. Turklāt mājsaimniecību ienākumu kāpums un spēcīgais darba tirgus veicina pakāpenisku patēriņa pieaugumu, lai gan patērētāju konfidence joprojām ir trausla un uzkrājumu veidošanas temps ir augsts.

Bezdarbs janvārī saglabājās vēsturiski zemākajā līmenī (6.2 %) un gaidāms, ka 2024. gada pēdējā ceturksnī bezdarba līmenis palielinājies par 0.1 %. Tomēr sarucis darbaspēka pieprasījums un jaunākie apsekojumu dati liecina, ka nodarbinātības pieaugums 2025. gada pirmajos divos mēnešos bijis vājš.

Palielinājusies nenoteiktība un gaidāms, ka tās nelabvēlīgā ietekme uz ieguldījumiem un eksportu būs lielāka, nekā iepriekš gaidīts. Taču lielākiem ienākumiem un zemākām aizņemšanās izmaksām vajadzētu veicināt izaugsmi. Saskaņā ar speciālistu iespēju aplēsēm augošajam globālajam pieprasījumam arī vajadzētu stimulēt eksportu, ja neturpināsies tirdzniecības spriedzes pieaugums.

Fiskālajai un strukturālajai politikai būtu jāvairo tautsaimniecības produktivitāte, konkurētspēja un noturība. Eiropas Komisijas "Konkurētspējas kompass" paredz konkrētu rīcības plānu, un nepieciešams nekavējoties apstiprināt šīs iniciatīvas priekšlikumus. Valdībām jānodrošina valsts finanšu ilgtspēja atbilstoši ES ekonomiskās pārvaldības regulējumam un jānosaka par prioritāti būtiskas izaugsmi veicinošas reformas un stratēģiskie ieguldījumi.

Inflācija

Saskaņā ar Eurostat ātro aplēsi gada inflācija februārī bija 2.4 % (janvārī – 2.5 % un decembrī – 2.4 %). Enerģijas cenu inflācijas kāpums palēninājās līdz 0.2 % pēc janvārī vērojamā straujā kāpuma līdz 1.9 % (decembrī – 0.1 %). Turpretī pārtikas cenu inflācija palielinājās līdz 2.7 % (janvārī – 2.3 % un decembrī – 2.6 %). Preču cenu inflācija pakāpās līdz 0.6 %, savukārt pakalpojumu cenu inflācijas kāpums palēninājās līdz 3.7 % (janvārī – 3.9 % un decembrī – 4.0 %).

Lielākā daļa pamatinflācijas rādītāju liecina par inflācijas ilgtspējīgu atgriešanos mūsu 2 % vidēja termiņa mērķa līmenī. Iekšzemes inflācija, kas cieši seko pakalpojumu cenu inflācijai, janvārī saruka. Taču tā saglabājas augsta, darba samaksai un dažu pakalpojumu cenām joprojām ar būtisku aizkavēšanos pielāgojoties agrākajam inflācijas pieaugumam. Vienlaikus nesen noslēgtās vienošanās par darba samaksu liecina, ka darbaspēka izmaksu spiediens turpina mazināties.

Sakarā ar pieņēmumu par augstāku enerģijas cenu inflāciju speciālisti koriģēja un paaugstināja 2025. gada kopējās inflācijas iespēju aplēsi. Vienlaikus speciālisti paredz, ka pamatinflācijas kāpums turpinās palēnināties, darba samaksas spiedienam vēl vairāk atslābstot un agrāk īstenotās monetārās politikas stingrībai turpinot nelabvēlīgi ietekmēt cenas. Vairums ilgāka termiņa inflācijas gaidu rādītāju joprojām ir aptuveni 2 % līmenī. Visi šie faktori veicinās inflācijas ilgtspējīgu atgriešanos mūsu mērķa līmenī.

Risku novērtējums

Tautsaimniecības izaugsmes riski vēl arvien ir vairāk lejupvērsti. Tirdzniecības attiecību saspīlējuma saasināšanās mazinātu eurozonas izaugsmi, slāpējot eksportu un vājinot pasaules tautsaimniecību. Pastāvīgā nenoteiktība attiecībā uz pasaules tirdzniecības politiku varētu ierobežot ieguldījumus. Būtisks nenoteiktības avots joprojām ir arī ģeopolitiskā spriedze, piemēram, Krievijas neattaisnojamais karš pret Ukrainu un traģiskais konflikts Tuvajos Austrumos. Izaugsme varētu būt vājāka, ja monetārās politikas stingrības palielināšanas novēlotā ietekme būtu ilgāka, nekā gaidīts. Vienlaikus izaugsme varētu būt spēcīgāka, ja finansēšanas nosacījumu atvieglošanas un zemākas inflācijas dēļ iekšzemes patēriņš un ieguldījumi pieaugtu straujāk. Arī ar aizsardzību un infrastruktūru saistīto izdevumu pieaugums varētu veicināt izaugsmi.

Pieaugošais globālās tirdzniecības saspīlējums vairo ar eurozonas inflācijas perspektīvu saistīto nenoteiktību. Vispārējas tirdzniecības attiecību saspīlējuma saasināšanās apstākļos varētu samazināties euro kurss un pieaugt importa izmaksas, radot augšupvērstu spiedienu uz inflāciju. Vienlaikus zemāks eurozonas eksporta pieprasījums augstāku tarifu dēļ un eksporta plūsmu novirzīšanās no valstīm, kurām ir jaudas pārpalikums, uz eurozonu radītu lejupvērstu spiedienu uz inflāciju. Ģeopolitiskā spriedze rada divpusējus inflācijas riskus attiecībā uz enerģijas tirgiem, patērētāju konfidenci un ieguldījumiem uzņēmējdarbībā. Ekstremāli laikapstākļi, kā arī klimata krīzes attīstība kopumā varētu paaugstināt pārtikas cenas vairāk, nekā gaidīts. Inflācija varētu būt augstāka, ja darba samaksas vai peļņas kāpums būs lielāks par gaidīto. Ar aizsardzību un infrastruktūru saistīto izdevumu straujš kāpums, kas ietekmētu kopējo pieprasījumu, arī varētu izraisīt inflācijas pieaugumu. Bet inflācija var pārsteigt ar spēcīgāku kritumu, ja monetārā politika mazinātu pieprasījumu vairāk, nekā paredzēts.

Finansēšanas un monetārie nosacījumi

Eurozonas tirgus procentu likmes pēc janvāra sanāksmes samazinājušās, bet pēdējās dienās paaugstinājušās, reaģējot uz koriģēto fiskālās politikas perspektīvu. Mūsu nesen īstenotā procentu likmju pazemināšana pakāpeniski mazina jauno aizņēmumu dārdzību uzņēmumiem un mājsaimniecībām, un aizdevumu atlikuma pieaugums kļūst straujāks. Vienlaikus finansēšanas nosacījumu atvieglojumus ierobežojoši ietekmē iepriekš veiktās procentu likmju paaugstināšanas turpmāka transmisija uz kredītu atlikumu, kopumā saglabājoties vājam kreditēšanas tempam.

Uzņēmumiem izsniegto aizdevumu vidējā procentu likme janvārī saruka līdz 4.2 % (decembrī – 4.4 %). Turpretī uz tirgus instrumentiem balstītā parāda emisijas izmaksas pieauga līdz 3.7 %, par 0.2 procentu punktiem pārsniedzot decembra līmeni. Tajā pašā periodā jauno hipotekāro kredītu vidējā procentu likme pazeminājās līdz 3.3 % (iepriekš – 3.4 %).

Uzņēmumiem izsniegto banku aizdevumu kāpuma temps janvārī pieauga līdz 2.0 % (decembrī – 1.7 %) sakarā ar mērenu jauno aizdevumu mēneša plūsmu. Uzņēmumu emitēto parāda vērtspapīru pieaugums palielinājās līdz 3.4 % gada izteiksmē. Hipotekārās kreditēšanas apjoms turpināja pakāpeniski pieaugt, bet kopumā saglabājās ierobežots (gada pieauguma temps – 1.3 %).

Secinājums

Padome šodien nolēma pazemināt trīs galvenās ECB procentu likmes par 25 bāzes punktiem. Konkrētāk, lēmums pazemināt noguldījumu iespējas procentu likmi – likmi, ar kuras palīdzību mēs nosakām monetārās politikas nostājas virzību, – balstīts uz mūsu aktualizēto novērtējumu par inflācijas perspektīvu, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku. Esam apņēmušies nodrošināt ilgtspējīgu inflācijas stabilizēšanos mūsu noteiktā 2 % vidējā termiņa mērķa līmenī. Īpaši pašreizējos augošas nenoteiktības apstākļos mēs noteiksim atbilstošu monetārās politikas nostāju atbilstoši datiem, pieņemot lēmumu katras sanāksmes ietvaros. Konkrētāk, mūsu lēmumi par procentu likmēm būs atkarīgi no novērtējuma par inflācijas perspektīvu, ņemot vērā saņemtos tautsaimniecības un finanšu datus, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku. Mēs iepriekš neapņemamies virzīt procentu likmes konkrētā virzienā.

Jebkurā gadījumā esam gatavi savu pilnvaru ietvaros koriģēt visus instrumentus, lai nodrošinātu inflācijas ilgtspējīgu stabilizēšanos mūsu vidējā termiņa mērķa līmenī un saglabātu monetārās politikas transmisijas raitu darbību.

Tagad esam gatavi atbildēt uz jūsu jautājumiem.

Precīzu Padomes apstiprinātu tekstu sk. angļu valodas versijā.